Neliecina par ēnu ekonomikas sarukumu
Valsts ieņēmumu dienesta degsmi – budžeta izpildes plāni pārpildās, ēnu ekonomika sarūk – neredz sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tikai pāris pēdējos mēnešus ieņēmumi sākuši pārsniegt izdevumus, turklāt nebūtiski, lai runātu par leiputriju.
Labklājības ministrijas vadību nomāc fakts, ka ievērojama daļa strādājošo – vairāk nekā trešdaļa – sociālās iemaksas veic no minimālās algas.
Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norāda, ka izdevumi sociālās apdrošināšanas budžetā kopš 2009. gada joprojām pārsniedz ieņēmumus. Piemēram, šogad sociālā budžeta izdevumi ir 1,4 miljardi latu, bet ieņēmumi – 1,3 miljoni latu, kā rezultātā veidojas kārtējais 78,2 miljonu latu deficīts. To segt bez aizņemšanās no pamatbudžeta iespējams tikai tāpēc, ka visus iepriekšējos gadus ir bijis veidots uzkrājums – pirms krīzes gandrīz miljards latu.
LM dati liecina, ka tikai no maija sociālajā budžetā parādījusies tendence, ka ieņēmumu ir vairāk nekā izdevumu, bet, piemēram, augustā tie ir bijuši vienādi. Pozitīvismam nav pamata, jo septembra dati jau atkal uzrāda deficīta veidošanos. Arī nākamgad LM prognozē sociālajā budžetā 56,7 miljonu latu deficītu, ko arī būs iespējams segt no sociālā budžeta uzkrājuma.
Tikai 2014. gadā LM plāno budžetu bez deficīta – ieņēmumi būšot 1,5 miljardi latu, bet izdevumi 1,4 miljardi latu, tāpēc plānots arī neliels uzkrājums 107 miljonu latu apmērā. Neatkarīgā rakstīja par iemesliem, kāpēc socbudžetā neveidosies iztrūkums, proti, nevis ārkārtīgi iepriecinošas prognozes par nodokļu maksātāju skaita pieaugumu vai algu, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas, kāpumu, bet gan fakts, ka no 2014. gada sociālais budžets vairs nesegs pensiju piemaksu izmaksas – gadā tas ir apmēram 130 miljoni latu. To izmaksu turpmāk veiks no pamatbudžeta. Tieši sociālajā budžeta deficīta dēļ, pensiju indeksāciju nevarot veikt. Ja pensijas indeksētu jau no 2013. gada, sociālā budžeta izdevumi līdz 2014. gada sākumam būtu lielāki, bet ne katastrofāli, un jebkurā gadījumā 2014. gadā sociālajā budžetā deficīta vairs nebūtu un būtu sasniegta pozitīva bilance vismaz 70–80 miljoni latu. 2014. gadā daļai darbspējīgo nāksies pensionēties vēlāk, jo sākies pensiju reforma.
Būtiski veikt kādus uzlabojumus iedzīvotāju labā, izmantojot sociālā budžeta līdzekļus, neesot iespējams vispirms tāpēc, ka ievērojams skaits cilvēku Latvijā strādā nelegāli un vēl lielāks skaits strādā, precīzāk, maksā sociālās iemaksas no minimālās algas. Pēc LM datiem, šādu darba ņēmēju ir vismaz 35 procenti. Viņu skaits būtiski pieauga, sākot no 2009. gada, un pērn sasniedza pat 37 procentus no visiem strādājošajiem, kuri veic sociālās iemaksas. «Jo lielāks ir legāli nodarbināto cilvēku skaits, kuri saņem legālus ienākumus, jo lielākas ir sociālā budžeta iespējas,» saka LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Viņa par mazticamu uzskata situāciju, ka šie cilvēki dzīvo ar tik zemiem ienākumiem, pieļaujot, ka daļa saņem papildu atalgojumu aploksnē. «Šie cilvēki ir sevi nolēmuši sociālajam riskam, jo, veicot mazas iemaksas sociālajā budžetā, arī pensijas un pabalstus var saņemt minimālā apmērā,» brīdina I. Jaunzeme, «sabiedrībai jāsaprot: kamēr tik liela daļa maksās sociālās iemaksas no minimālās algas, labumus sociālās apdrošināšanas budžets nevarēs piedāvāt.»
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns saka: šāda situācija, ka tik daudzi strādājošie saņem minimālo algu, «ir nenormāla». Darba devēju priekšlikumi samazināt nodokļu slogu nodarbinātajiem – vispirms iedzīvotāju ienākuma nodokli – nav ņemti vērā. «Kamēr būs tik liels nodokļu slogs, ēnu ekonomika būtiski nemazināsies,» saka eksperts.
***
UZZIŅAI
Darba ņēmēju sadalījums pēc algas lieluma (%)
Līdz 200 latiem 35,4%
No 200,01 līdz 500 latiem 39,4%
No 500,01 līdz 800 latiem 15,3%
No 800,01 līdz 1000 latiem 3,9%
No 1000,01 līdz 2000 latiem 4,9%
Virs 2000 latiem 1,1%
Avots: Labklājības ministrija
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākPopulārais Rīgas bārs “Sapņi un Kokteiļi” svin 15 gadus
Viens no Rīgas populārākajiem bāriem un izklaides vietām “Sapņi un Kokteiļi” svin savu 15. jubileju un ielūdz uz svinībām jau šo sestdien, 12.aprīlī, Rīgā, Blaumaņa ielā 32. Pasākumā...
Lasīt tālākLSKA: Brīvprātīgajā darbā vajadzētu vairāk iesaistīt augstas raudzes profesionāļus
“Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) iesaistījusies brīvprātīgā darba popularizēšanā starp LSKA ietilpstošo senioru organizāciju biedriem visā Latvijā. Brīvprātīgais darbs...
Lasīt tālākAtlaiž “airBaltic” vadītāju Martinu Gausu
Neuzticību Gausam akcionāru sapulces laikā pauda Satiksmes ministrija. 2025. gada 7. aprīlī notika Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” kārtējā akcionāru sapulce, kurā...
Lasīt tālākLBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālāk