Mācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās uz jau iepriekš apgūtām zināšanām. Tāpēc svarīgi, lai skolēni būtu apguvuši un atcerētos arī iepriekšējās tēmas, piemēram, mājasdarbos vai kontroldarbos, kuros tiek iekļauti jautājumi par līdz šim apgūto, ne tikai par konkrēto tematu. Strādājot ar informāciju atkārtoti un dažādos veidos, skolēni ilgāk saglabā zināšanas un ir labāk
sagatavoti nākotnes izaicinājumiem.
Svarīgi ir ne tikai mācīt, bet arī pārliecināties, vai skolēni izprot tēmas, ko apgūst. Šim nolūkam pedagogi var izmantot jautājumus vai interaktīvus rīkus, piemēram, “Kahoot”. Regulāri pārbaudot skolēnu izpratni, pedagogi var novērtēt, vai mācīšanas metode ir efektīva. Ir būtiski, lai atbildes sniedz visi skolēni, ne tikai aktīvākie, jo tas palīdz labāk izprast visas klases vajadzības.
Izprast, kādā līmenī ir katrs skolēns
Lai nodrošinātu skolēnu individuālo izaugsmi un kvalitatīvu izglītību, mūsdienu izglītības sistēmas transformācija arvien vairāk balstās datos. Šobrīd, kad izglītības iestādes pāriet uz vienotu mācību valodu un pielieto proaktīvu vērtēšanas pieeju, ir svarīgi apzināties, ka dati var būt instruments gan pedagogu, gan skolēnu darbā. Dati ļauj izprast, kādā līmenī atrodas skolēns, kādas ir viņa stiprās puses un izaicinājumi, kā arī sniedz iespēju pielāgot mācību metodes. Tie ir arī būtisks rīks, kas palīdz pedagogiem novērtēt, vai viņu izvēlētās metodes ir efektīvas un nodrošina vēlamo rezultātu. Šī pieeja palīdz stiprināt ne tikai skolēnu akadēmiskos rezultātus, bet arī veicina ilgtermiņa mācīšanos un motivāciju, nodrošinot, ka iegūtās zināšanas ir stabils pamats nākotnei.
Vērtēšana, kas palīdz mācīties
Skolēna izaugsmi ietekmē daudzi faktori, taču vislielākā ietekme ir mācību kvalitātei, skolas un pedagoga atbalstam. Tāpēc arī tika ieviesta pilnveidotā vērtēšanas sistēma, kas ļauj regulāri sekot skolēnu progresam. Pilnveidoto vērtēšanas sistēmu raksturo formatīvā vērtēšana – ikdienas vērtēšana, kas palīdz saprast, kā labāk apgūt mācību saturu. Šāda pieeja sniedz pedagogiem iespēju pielāgot metodes, bet skolēniem – apzināties savas stiprās un ne tik stiprās puses, kā arī precīzi zināt nākamos mācību soļus.
Pārdomātāki lēmumi un individuāli risinājumi
Ja pedagogs redz, ka daļa skolēnu nesaprot konkrēto mācību saturu, var izvēlēties citu pieeju, lai to izskaidrotu. Piemēram, ja iepriekš saturs tika skaidrots ar shēmas palīdzību, var izmantot simulāciju vai praktisko darbu. Dati par skolēnu izpratni ļauj pieņemt pārdomātus lēmumus par to, kā labāk palīdzēt katram bērnam. Par šo pieeju plašāk runāšu izdevniecības “Skolas Vārds” organizētajā forumā “Skolotājs – vairāk nekā profesija” 12. martā, skaidrojot, kā datos balstīta mācīšanās palīdz pamanīt un atbalstīt ikvienu skolēnu un kā to praktiski īstenot klasē?
Lai skolēni varētu pilnveidot savas prasmes un zināšanas, viņiem jāsaņem konstruktīvu atgriezenisko saiti – ieteikumus, nevis tikai atzīmes. Tikai tā skolēni var labāk sagatavot, piemēram, eseju vai citu darbu. Tāpat noderīga ir savstarpējā vērtēšana, kad bērni vērtē viens otra darbus pēc vienotiem kritērijiem. Tas palīdz iemācīties vērtēt arī savu sniegumu.
Iespējami labākais rezultāts ikvienam bērnam
Visbeidzot jāmin, ka arī vecāki var atbalstīt bērnus, regulāri interesējoties par mācību procesu un palīdzot izprast, ka mācīšanās nav tikai atzīmju iegūšana, bet gan ilgtermiņa ieguldījums nākotnē. Skolā notiekošā ikdienas vērtēšana palīdz gan pedagogiem, gan skolēniem saprast, kur nepieciešami uzlabojumi. Šī pieeja ir ieviesta, lai bērni varētu sasniegt labākus rezultātus, bet vecāku atbalsts, interesējoties par mācību procesu, akcentējot izglītības vērtību un skolas iekšējās kārtības noteikumus, ir tik pat nozīmīgs.
Izmantojot datos balstītu pieeju mācību procesā, varam palīdzēt skolēniem ne tikai labāk apgūt zināšanas, bet arī sagatavoties nākotnes izaicinājumiem. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums, kas sniedz rezultātus gan bērniem, gan sabiedrībai kopumā.
Vēl par tēmu:
Tiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālākTiesībsargs: Pilnvērtīgs miegs nav iegriba, bet nepieciešamība – mācību stundām nav jāsākas agrāk par astoņiem rītā
Tiesībsargs līdz nākamā gada 31. martam aicina Ministru kabinetu pieņemt tādu regulējumu, kas skolās neļautu mācību stundām, konsultācijām, fakultatīvajām nodarbībām u.c. sākties...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālāk2025. gada 1. septembrī Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest jaunu finansēšanas modeli “Programma skolā”
Pirmdien, 14. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepazīstināja par plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma finansēšanas sistēmā, ieviešot jauno “Programma skolā” modeli....
Lasīt tālākBērniem līdz 6.klasei skolās liedz izmantot mobilos tālruņus
Bērniem līdz 6.klasei visās skolās no nākamā mācību gada liegs izmantot mobilos tālruņus. Kā izņēmums būs gadījumi, kad skolotājs tos būs atļāvis izmantot mācību procesā, paredz...
Lasīt tālākSadala mērķdotācijas pedagogu algām šā gada četriem mēnešiem
Pedagogu darba samaksai, otrdien, 2024. gada 1.oktobrī, valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par mērķdotācijas sadalījumu pašvaldībām...
Lasīt tālākIzglītības komisija: bērniem līdz 6.klasei skolās plānots liegt izmantot mobilos tālruņus
Bērniem līdz 6.klasei plānots liegt skolās izmantot mobilos tālruņus. Kā izņēmums plānoti gadījumi, kad skolotājs tos būs atļāvis izmantot mācību procesā, paredz otrdien, 1. oktobrī,...
Lasīt tālāk