Kas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”-AST), Igaunijas, Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.
“Sinhronizācija vērsta uz to, lai mēs paši spētu uzturēt un kontrolēt elektroapgādes tīklu, nodrošināt stabilitāti un nebūtu atkarīgi no kaimiņu darbībām. Lai nodrošinātu kvalitatīvas informācijas pieejamību par vērienīgāko neatkarības projektu Baltijā, rīkojam virkni diskusiju ar sadarbības partneriem un citu ministriju resoriem, kurā skaidrojam sinhronizācijas projekta būtību. Tiesa gan, sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sabiedrības ievainojamība ir augstāka, un jo tuvāk nāk noliktais sinhronizācijas projekta noslēguma datums, jo biežāk mēs saskaramies ar maldinošu informāciju. Aicinām sabiedrību kritiski izvērtēt informāciju un neuzķerties uz emocionāli pielādētiem, nepamatotiem paziņojumiem, kā arī nedalīties tālāk ar nepārbaudītām ziņām. Aktuālai informācijai aicinu sekot līdzi KEM, AST tīmekļvietnēs,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks uzsākts 2025. gada 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ. Aicinām iedzīvotājus iepazīties ar informatīvo materiālu – par būtiskāko, kas attiecas uz sinhronizācijas projektu un, kam jāpievērš uzmanība? Plašāk: skatīt ŠEIT!
Sinhronizācijas ietekme uz elektroenerģijas cenām vērtējama kā salīdzinoši neliela, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu cauru gadu.
Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā piesaistot 85% ES līdzfinansējumu Latvijas elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei.
Arīdzan veiktie aprēķini, kas veikti visās Baltijas valstīs, liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām. Jāuzver, ka, lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas rezerves. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5%. Vakar, 16. janvārī, Regulators apstiprināja AS “Augstsprieguma tīkls” prognozēto kopējo balansēšanas izmaksu apmēru.
Vēl par tēmu:
Ieviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība nodrošina dzīvokļus 11 000 ģimeņu; piecu gadu laikā rinda uz mājokļiem samazinājusies par 50 %
Piecu gadu laikā rinda uz Rīgas pašvaldības nodrošinātajiem mājokļiem samazinājusies uz pusi – ja 2020. gadā rindā bija 3186 personas (ģimenes), tad 2025. gada sākumā rindā bija reģistrētas...
Lasīt tālākTeju puse iedzīvotāju, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, cer atgūt līdz 300 eiro
Sākot ar šo sestdienu, 1.martu, iedzīvotāji varēs uzsākt gada ienākumu deklarāciju izveidi un iesniegšanu Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) par 2024. gadu. Kā liecina Swedbank Finanšu institūta...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu, lemj Tautsaimniecības komisija
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots ieviest elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz otrdien, 26.februārī, Tautsaimniecības, agrārās,...
Lasīt tālākDrīz jau klāt marts! Kas jāzina par ienākumu deklarāciju
Martā sākas gada ienākumu deklarācijas par 2024. gadu iesniegšanas periods. Iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 2.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn...
Lasīt tālākFM: Nodokļu atvieglojumi – lielāks atbalsts ģimenēm, pensionāriem un uzņēmējiem
Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi nodokļu atvieglojumu ziņojumu par 2023. gadu. Tas izstrādāts, lai veidotu labāku sabiedrības izpratni par nodokļu atvieglojumiem un valsts negūtajiem...
Lasīt tālākLatvija novirza 50 000 eiro Moldovai enerģētiskās krīzes seku mazināšanai
2025. gada 18. februārī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu Moldovai 50 000 eiro apmērā no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”....
Lasīt tālāk