Gatis Liepiņš: enerģētikas nozarei jāstrādā iedzīvotāju labā
Vai Latvijā izveidotā enerģētikas politika nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanu nozares attīstībai un krīžu pārvarēšanai? Par šo jautājumu un nozares pārraudzību kopumā trešdien, 12. februārī, sprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti. Komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš uzsvēra, ka enerģētikas nozarei galvenokārt ir jāstrādā iedzīvotāju labā.
“Šobrīd enerģētikas nozare sakaras ar ļoti daudziem izaicinājumiem, ņemot vērā nospraustos ambiciozos klimata mērķus, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē. Redzam arī izmaiņas pasaules enerģētikas politikā. Taču pats galvenais ir rūpēties par patērētājiem. Lai neciestu iedzīvotāji, kā tas, piemēram, Latvijā bija 2023.gada vasarā, kad politiķiem bija jāiejaucas un jāmaina enerģētikas politikas plānotais, un jāievieš atbalsts iedzīvotājiem,” sacīja G. Liepiņš.
Komisijas priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka apņemšanās samazināt gaisa piesārņojumu un izmešus, par ko Eiropas līderi jau ir vienojušies, kopumā ir pareizi, taču katrā valstī ir jāvērtē reālā situācija un jāņem vērā arī grūtības šo mērķu sasniegšanā.
“Patlaban Eiropas valstis skatās viena uz otru, – kura būs tā pirmā, kas pateiks, ka pilnīgi visus klimata mērķus tomēr neizdosies sasniegt. Iespējams, ka Eiropas Savienības valstīm būs jānāk kopā un jārunā, kā šos mērķus pielāgot, lai tie būtu sasniedzami un arī lai mūsu konkurētspēja būtu labāka. Šobrīd Eiropa diemžēl daudzos konkurētspējas jautājumos enerģētikas jomā zaudē. Redzam, ka Latvijai klimata mērķu īstenošanai ir nepieciešami vismaz 10 miljardi gan valsts, gan privātā finansējuma, kā arī tajā pašā laikā ir citi izaicinājumi – jāiegulda aizsardzībā un citās svarīgās nozarēs,” norādīja G.Liepiņš.
Šodien komisijas deputāti diskutēja par to, kā jānotiek enerģētikas politikas pārraudzībai un dažādiem to risinājumiem.
Savukārt Valsts kontrole revīzijā akcentējusi, ka Latvijā, turpinot kā līdz šim, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķus nesasniegsim. Nepilnības esošajā sistēmā kavē nozares attīstību un palielina riskus valsts budžetam, kā arī patlaban valsts kapitālsabiedrības nepietiekoši tiek iesaistītas valsts noteikto enerģētikas mērķu sasniegšanā, norādījusi Valsts kontrole.
Kopumā revīzijas iestāde ieteikusi noteikt prioritātes plāna sasniegšanai, radīt priekšnosacījumus papildu privātā finansējuma piesaistei, veicināt elektroenerģijas ražotāju aktīvāku iesaisti atjaunīgo energoresursu jaudu attīstībā, uzlabot nozares attīstības dokumentu kvalitāti, kā arī citus pasākumus.
Vēl par tēmu:
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālāk