FM: Nodokļu atvieglojumi – lielāks atbalsts ģimenēm, pensionāriem un uzņēmējiem
Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi nodokļu atvieglojumu ziņojumu par 2023. gadu. Tas izstrādāts, lai veidotu labāku sabiedrības izpratni par nodokļu atvieglojumiem un valsts negūtajiem ieņēmumiem, kas rodas to piemērošanas dēļ. Nodokļu atvieglojumi ir nodokļu politikas sastāvdaļa, kas ir nozīmīgs atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet vienlaikus tie ir valsts nesaņemtie budžeta ienākumi.
2023. gadā kopējie aprēķinātie valsts negūtie ieņēmumi, kas rodas būtiskāko nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, bija ap 3,0 miljardiem eiro, kas ir gandrīz ceturtdaļa no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Procentuāli lielākie valsts negūtie ieņēmumi bija tie, kas rodas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piemērošanas rezultātā, – attiecīgi 41,9% un 38,6% no visiem identificējamiem nodokļu atvieglojumiem. Tiem seko dabas resursu nodokļa, akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi – attiecīgi 9,1%, 6,7% un 2,2%.
No kopējās valsts negūto ieņēmumu summas, kas rodas nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā, 2023. gadā apmēram trešdaļu jeb 1 129,6 miljonus eiro veido PVN atbrīvojumi. Pārsvarā tie ir PVN atbrīvojumi tādām precēm un pakalpojumiem, ko paredz Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu. PVN atbrīvojumiem ir vairāki mērķi, tomēr būtiskākais ir atbalstīt mājsaimniecības noteiktu pakalpojumu, piemēram, medicīnas, izglītības, kultūras, sociālās rehabilitācijas un citu saņemšanai.
Valsts negūto ieņēmumu summa, kas rodas IIN atvieglojumu piemērošanas rezultātā, 2023. gadā veidoja 1 305,1 miljonus eiro. Visbūtiskākie IIN atvieglojumi ir neapliekamais minimums, pensionāra neapliekamais minimums, kā arī nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu. Neapliekamajam minimumam ir relatīvi lielāka ietekme uz zemāk atalgotajiem darba ņēmējiem un tādējādi tas mērķtiecīgāk var ietekmēt tādus ar darba tirgu saistītus jautājumus kā bezdarbs, ekonomiskā aktivitāte, nabadzība un atkarība no pabalstiem. Pensionāra neapliekamais minimums nodrošina to, ka personas saņemtie ienākumi, kas nepārsniedz noteikto limitu, netiek aplikti ar nodokli, tādējādi netiek samazināti ienākumi pensijas saņēmējiem, kas lielākajā daļā gadījumu ir sociāli un ekonomiski mazāk aizsargāti. Savukārt atvieglojums par apgādībā esošu personu ir valsts atbalsts mājsaimniecībām ar bērniem, kur vismaz viens no vecākiem strādā, tādējādi tas ir viens no instrumentiem, kas veicina vecāku nodarbinātību.
Par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam vai maksātāju grupai paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību. Nodokļu atvieglojumus piemēro, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs vai to grupa atbilst likumā noteiktai pazīmei. Tas var būt, piemēram, ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids vai reģions.
Plašāk ar nodokļu atvieglojumu ziņojumu par 2023. gadu var iepazīties Finanšu ministrijas mājaslapā.
Vēl par tēmu:
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālāk