Pirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā un Lietuvā to norāda 51 % aptaujāto, bet Igaunijā – 52 %. Taču vienlaikus ceturtā daļa Baltijas iedzīvotāju prognozē savas finansiālās situācijas pasliktināšanos.
Kamēr vairāk nekā trešdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija saglabāsies nemainīga (Latvijā – 41 %, Lietuvā – 39 %), Igaunijā šis rādītājs ir zemāks – tikai 32 %. Turklāt Igaunijā finansiālās situācijas ievērojamu pasliktināšanos prognozē 14 % iedzīvotāju, kas ir izteikti vairāk kā Latvijā un Lietuvā, kur šādu viedokli pauž tikai 6 % respondentu.
Pēdējos gados fiskālais atbalsts ekonomikai Igaunijā ir samazinājies, vienlaikus ievērojami pieaugot nodokļu sloga apmēram. Palielināts ir gan pievienotās vērtības nodoklis, gan uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, kas negatīvi ietekmējis patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu.
Lai gan algu stabilitāte dod zināmu drošības sajūtu, ekonomiskās nenoteiktības dēļ Baltijas valstu iedzīvotāji ir piesardzīgi attiecībā uz lieliem pirkumiem. Latvijā 26 % aptaujāto norāda, ka nākamo trīs mēnešu laikā neplāno veikt nozīmīgus ilgtermiņa pirkumus, Lietuvā – 29 %, bet Igaunijā – 35 %.
“Aptaujas dati liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst arvien piesardzīgāki attiecībā uz savām finansiālajām perspektīvām. Lai arī algu līmenis lielākajai daļai cilvēku saglabāsies nemainīgs vai pat palielināsies, kopējais patērētāju noskaņojums liecina par bažām ekonomiskajā stabilitātē. Īpaši satraucoša ir situācija Igaunijā, kur pesimisms ir izteiktāks un vairāk iedzīvotāju sagaida finansiālās situācijas pasliktināšanos. Patērētāju piesardzība un atturība no lieliem pirkumiem var nozīmēt mērenāku ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē,” barometra datus komentē bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Iedzīvotāju ekonomiskā uzvedība tuvākajā laikā var kļūt konservatīvāka – patērētāji, visticamāk, izvēlēsies atlikt lielākus pirkumus un rūpīgāk pārdomās savus tēriņus. Šāda piesardzība var ietekmēt dažādas nozares, īpaši mazumtirdzniecību un nekustamā īpašuma tirgu, kur lēmumi par iegādēm bieži vien tiek balstīti ekonomiskajā stabilitātē un nākotnes ienākumu prognozēs.
“Pirktspējas noskaņojuma barometrs” ir bankas Citadele ceturkšņa aptauja, kas veikta 2025. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālāk