LDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā sektora izdevumu mazināšanā, efektivitātes uzlabošanā un birokrātijas mazināšanā.
LDDK padomes nostāja ir nelokāma – valsts aizsardzība Latvijas iedzīvotāju drošībai ir prioritāte, kuras īstenošanai finansējums jārod, samazinot tēriņus par 850 miljoniem EUR 2026. gada valsts kopbudžetā. Priekšlikumus tam, kā rast ietaupījumu, LDDK prezentēs šodien Ministru kabinetā notiekošajā NTSP sēdē.
LDDK rosina panākt vienošanos par šādiem lēmumiem un nosacījumiem:
Nekavējoša politiska apņemšanās samazināt izdevumus vispārējās valdības sektorā (t.sk. pašvaldībās) par 5% jeb 850 milj. EUR;
Ministru kabinetam uzņemties izdevumu samazināšanas procesa vadību;
Nospraust darba plānu, kurā nodalīti gan īstermiņā, gan vidējā termiņā veicamie izdevumu pārskatīšanas pasākumi;
Nozīmēt konkrētas atbildīgās personas par uzdevumu izpildi;
Iesaistīt Valsts kontroli budžeta izdevumu mazināšanas uzraudzības procesā.
LDDK ieskatā pastāv vairākas jomas, kurās ir iespējams optimizēt publiskā sektora izdevumu efektivitāti, tostarp:
Valsts kontroles līdzšinējo ziņojumu rekomendāciju izpilde;
Standartizācija un sinhronizācija – pāreja uz vienotu stilu funkciju aprakstos / amatu aprakstos / amatu nosaukumos; kas ļautu salīdzināt amatus / slodzes, konsolidēt līdzīgās funkcijas;
Samazināt darba vietu skaitu publiskajā sektorā;
Identificēt un novērst nelietderīgos preču un pakalpojumu izdevumus (jo īpaši – to palielināšanos gada nogalē), piemēram, sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai, IT un profesionālās darbības pakalpojumiem u.tml.);
Kritisks izvērtējums par budžeta apropriācijām (izdevumu pārdalēm gada gaitā)
Publiskā sektora funkciju deleģēšanas līgumu efektivitātes izvērtējums.
Jau 6 mēnešus atpakaļ, 2024. gada 30. septembra NTSP sēdē LDDK piedāvāja lēmumā ietvert šādu punktu: “Valsts budžeta 2026. gadam sagatavošanas grafikā ietvert pasākumus, kas paredz 5% samazinājumu kopējos budžeta izdevumos (neietverot sociālo budžetu), aptverot ministrijas un to padotības iestādes, pašvaldības un publiskā sektora kapitālsabiedrības. Nodrošināt efektivitātes kāpināšanu, pārvērtēt administratīvo slogu publiskajā pārvaldē, vienlaikus nesamazinot sniedzamo pakalpojumu standartus”.
Vienošanās par šādu politisko apņemšanos joprojām nav panākta. Pusgada laikā vēl kritiskāk izgaismojušās pieaugošās vajadzības aizsardzībai, kā arī ekonomikas izaugsmes sākotnējās prognozes izrādījušās pārāk optimistiskas – valsts budžeta ieņēmumi nepildās tādos apjomos, uz kādiem cerēja Finanšu ministrija, sastādot 2025. gada budžetu. Tāpēc, lai izvairītos no sāpīgu lēmumu pieņemšanas nākotnē, ir nekavējoties jāuzsāk darbs pie 2026. gada budžeta sastādīšanas ar skaidri sasniedzamiem rezultātiem, kas paredz samazināt valsts kopbudžeta izdevumus vismaz par 850 miljoniem EUR.
Vēl par tēmu:
Reālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība nodrošina dzīvokļus 11 000 ģimeņu; piecu gadu laikā rinda uz mājokļiem samazinājusies par 50 %
Piecu gadu laikā rinda uz Rīgas pašvaldības nodrošinātajiem mājokļiem samazinājusies uz pusi – ja 2020. gadā rindā bija 3186 personas (ģimenes), tad 2025. gada sākumā rindā bija reģistrētas...
Lasīt tālākTeju puse iedzīvotāju, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, cer atgūt līdz 300 eiro
Sākot ar šo sestdienu, 1.martu, iedzīvotāji varēs uzsākt gada ienākumu deklarāciju izveidi un iesniegšanu Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) par 2024. gadu. Kā liecina Swedbank Finanšu institūta...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu, lemj Tautsaimniecības komisija
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots ieviest elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz otrdien, 26.februārī, Tautsaimniecības, agrārās,...
Lasīt tālākDrīz jau klāt marts! Kas jāzina par ienākumu deklarāciju
Martā sākas gada ienākumu deklarācijas par 2024. gadu iesniegšanas periods. Iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 2.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn...
Lasīt tālāk