Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt mājokli finanšu apsvērumu dēļ
Katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt dzīvesvietu, ja mainītos viņa finanšu situācija, savukārt katrs ceturtais (24%), lai mainītu vidi, piemēram, no pilsētas uz laukiem, liecina Luminor bankas martā veiktā iedzīvotāju aptauja*. Kopējā iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli salīdzinājumā ar pērno gadu ir kritusies. Tāpat ievērojams iemesls mājokļa maiņai ir pāreja uz energoefektīvāku mitekli, norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Ja tuvākajā nākotnē būtu jāmaina dzīvesvieta, tad viens no galvenajiem iemesliem to darīt būtu vēlme pēc energoefektīvāka mājokļa, kas ļauj samazināt ikdienas maksājumus, apgalvo gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (29%). Šis iemesls ir īpaši svarīgs gados vecākiem cilvēkiem, vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem. Energoefektīvam mājoklim ir daudz priekšrocību – tās patērē mazāk enerģijas, samazinot ikmēneša rēķinus, kalpo ilgāk un draudzīgāk apkārtējai videi, kā arī īpašuma vērtība tirgū, visticamāk, būs augstāka. Savukārt vēlmi mainīt vidi un pārvākties uz citu apkaimi vai reģionu izceļ katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs.
Vienlīdz nozīmīgi iemesli dzīvesvietas maiņai ir darba vietas maiņa un nepieciešamība pēc lielāka mājokļa, piemēram, ģimenes pieauguma dēļ. Īpaši izteikta vēlme pēc lielāka mājokļa ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, kur šo izvēli atzīmēja 41% iedzīvotāju.
Luminor bankas eksperti novērojuši, ka jaunās ģimenes biežāk izvēlas plašākus mājokļus. Piemēram, ģimenes ar bērniem, kur vidējie mājsaimniecības ienākumi ir 2500 eiro, visbiežāk izvēlas privātmājas. Tomēr arī privātmāju vidējā platība samazinās – pēdējo gadu laikā privātmāju platība samazinājusies par apmēram 13 m2 jeb par vienu istabu mazāk.
Turpretim tikai 13% no visiem respondentiem atzīmē, ka plānotu mainīt dzīvesvietu, jo nepatīk apkaime vai kaimiņi, un gadījumā, ja mājoklis kļūtu ģimenei par lielu, piemēram, kad bērni pārvācas uz savu dzīvesvietu.
Tajā pašā laikā aptaujas dati liecina, ka 26% iedzīvotāju ir pilnībā apmierināti ar savu mājokli, bet 46% ir drīzāk apmierināti, salīdzinājumā ar Luminor veikto aptauju 2024. gadā pilnībā apmierinātu iedzīvotāju skaits ir krities. Tas varētu liecināt par pieaugošām prasībām pret mājokļa kvalitāti, mainīgiem ekonomiskajiem apstākļiem vai citiem faktoriem, piemēram, energoresursu sadārdzinājumu. Neskatoties uz to, kopējā apmierinātība ir salīdzinoši augsta, jo lielākā daļa iedzīvotāju joprojām jūtas drīzāk vai pilnībā apmierināti ar savu dzīvesvietu.
Vēl par tēmu:
Vai iespējams saņemt mājokļa kredītu ar procentu likmi zem 1%?
Banku piedāvātās pievienotās likmes mājokļa kredītiem šobrīd ir būtiski samazinājušās, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem, un lai arī Euribor likmes pakāpeniski samazinās, tām...
Lasīt tālākAšeradens: Pasaules Bankas lomai šobrīd ir īpaši būtiska nozīme
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Pasaules Bankas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektori Sigrunu Ravetu (Sigrun Rawet), lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus Pasaules...
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālāk