Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta cenas kāpums vēl vairāk pievērš investoru uzmanību šim aktīvam. Neskatoties uz to, ka zelts kopumā tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, tomēr arī tā cena svārstās atkarībā no pasaules ekonomikas dinamikas, ģeopolitiskajiem notikumiem un tirgus pieprasījuma. Kā ieguldīt zeltā un ko svarīgi zināt pirms šāda lēmuma pieņemšanas, skaidro Luminor Private Banking pārvaldes vadītāja Dina Tračuma.
Investori parasti izvēlas zeltu kā nodrošinājumu pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām. Tomēr nevarētu apgalvot, ka tas ir pilnīgi drošs ieguldījums – zelta cenu ietekmē daudzi faktori, sākot no procentu likmju izmaiņām un beidzot ar globālo situāciju. Neraugoties uz to, ka zelts tiek uzskatīts par vienu no stabilākajiem ieguldījumiem, tā cena nav imūna pret tirgus svārstībām.
Pēdējo gadu griezumā, zelta cena ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – pārsniedzot uz brīdi 3500 ASV dolārus par unci (31,1 grams), atspoguļojot pieaugošo investoru pieprasījumu un tirgus reakciju uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem. Tomēr ikvienam investoram, kurš vēlas ieguldīt zeltā, jāpatur prātā – neviena investīcija nav bez riska.
No monētām līdz digitālajam zeltam
Mūsdienās ir dažādi veidi, kā ieguldīt zeltā. Tradicionāli investori izvēlas iegādāties fizisku zeltu – stieņus, monētas un juvelierizstrādājumus, tomēr šāds ieguldījuma veids prasa papildus izmaksas, piemēram, par zelta uzglabāšanu un apdrošināšanu.
Cits veids ir iegādāties zelta ieguves jeb kalnrūpniecības uzņēmumu akcijas. Šādā veidā iespējams gūt labumu ne tikai no zelta cenas izmaiņām, bet arī no uzņēmumu darbības rezultātiem: to rentabilitātes, izaugsmes perspektīvām un izmaksātajām dividendēm. Tomēr ieguldot zelta ieguves uzņēmumu akcijās, jāņem vērā, ka ne vienmēr, pieaugot zelta cenai, palielināsies arī konkrētā uzņēmuma akciju cena.
Vēl viena alternatīva ir ieguldījumi biržā tirgotos fondos (ETF), ar kuru palīdzību iespējams ieguldīt gan tieši zeltā, gan iepriekš minēto zelta ieguves uzņēmumu akcijās. Ieguldot biržā tirgotos fondos, ir iespēja samazināt izmaksas un sadalīt risku starp vairākām zelta ieguves uzņēmumu akcijām.
No zelta cenas svārstībām var gūt peļņu arī, tirgojot, tā saukto, digitālo zeltu (XAU). Dažādas ieguldījumu platformas ļauj slēgt darījumus, kuru vērtība ir atkarīga no zelta cenas tirgū. Tas nozīmē, ka jūs varat pirkt un pārdot zeltu reāllaikā, izmantojot cenu pārmaiņu priekšrocības, bez papildus izmaksām, kas būtu saistītas ar fiziska zelta turēšanu. Šī elastība padara to par populāru risinājumu investoriem, kuri aktīvi darbojas finanšu tirgos.
Diversifikācija – atslēga uz veiksmīgiem ieguldījumiem dārgmetālos
Pirms pieņemt lēmumu par ieguldījumiem zeltā, svarīgi skaidri apzināties savus finanšu mērķus. Zelts var būt spēcīgs instruments ieguldījuma portfelī, taču, tāpat kā jebkuras citas investīcijas, arī ieguldījumi zeltā ir pakļauti tirgus piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, ģeopolitisko apstākļu un citu faktoru ietekmei. Neaprobežojieties ar dārgmetālu tirgu – sabalansēts portfelis ir diversificēts un nodrošina gan stabilitāti, gan zemāku iespējamo ieguldījumu risku un iespējamos zaudējumus nākotnē.
Vēl par tēmu:
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālāk