Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās, kurās iepazīstinām ar enerģētikas aktualitātēm, tai skaitā plānotajām izmaiņām regulējumā.
Nav skaidrs mērķis, ar kādu šodien Latvijas Radio 1 ziņās Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs pauda viedokli, ka pie esošajām elektroenerģijas cenām, varētu būt apgrūtināta vēja projektu attīstība. Šis viedoklis ir pretrunā ar daudzu vēja projektu attīstītāju viedokli, ar kuriem izstrādājot normatīvos aktus, sadarbojas ministrija.
Neraugoties uz to, ka vidēji ceturto daļu elektroenerģijas mēs importējam vai iegūstam no fosilās importa dabasgāzes, Latvijā nebūs jaunas OIK sistēmas elektroenerģijas tirgū, arī atjaunīgās enerģijas projektiem. Ja kāds attīstītājs uzskata, ka nevar savu projektu realizēt bez valsts atbalsta, aicinu meklēt iespējas attīstīt savu projektu kādā citā valstī. Latvijā ir pietiekami daudz vēja enerģijas projekti, kuri ir gatavi attīstīt vēja enerģijas parkus bez valsts atbalsta. Tā ir mana nostāja, un tā paliks nemainīga.
Liela mēroga vēja enerģijas projekti var palīdzēt nodrošināt lētāku enerģiju mums visiem, palielināt enerģētisko drošību un sekmēt investīciju ieplūšanu Latvijas valsts budžetā, ko izmantot, piemēram, veselības aprūpē, izglītības vai aizsardzības sektoros, tomēr šobrīd Latvijā nav pat teorētiska pamata runāt par nepieciešamību no valsts puses finansiāli atbalstīt.
1,5–2 GW elektroenerģijas par zemu cenu ir tas daudzums, kas Latvijai nepieciešams, lai paaugstinātu savu energodrošību, kļūstot pašpietiekamai. Analizējot attīstības tendences, ekspertu viedoklis ir, ka tik realizēti projekti aptuveni 2 GW apjomā, kas ir vien trešā daļa no šobrīd rezervētajām tīklu jaudām 5,6 GW. Kopumā attīstītāji vērtē iespējas būvēt gandrīz trīs reizes vairāk par rezervēto jaudu, tāpēc Latvijai ir iespējas iegūt nepieciešamo enerģijas apjomu uz brīvās tirgus konkurences nosacījumiem, nodrošinot Latvijas iedzīvotājus un tautsaimniecību ar konkurētspējīgu elektroenerģiju.
2024. gada 27. augustā Ministru kabinets apstiprināja KEM izstrādātos noteikumus, kas paredz sniegt ieguldījumu vietējā kopienā, proti, finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā.
Vēl par tēmu:
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālāk