Spānijas zemestrīcē vaino fermerus
Neparasti postošajā zemestrīcē, kas pērn piemeklēja Spānijas pilsētu Lorku, vismaz daļēji ir vainojami vietējie fermeri, liecina izdevumā Nature Geosciences publicēts pētījums.
Gadu gaitā viņi ievērojami noplicinājuši ūdens nesējslāni, kas radījis lieku spriedzi vietā, kur jau tāpat ir lūzumlīnija, turklāt zemestrīces epicentrs atradies ļoti tuvu mūsu planētas virsmai.
2011. gada maijā notikusī zemestrīce Lorkā prasīja deviņu cilvēku dzīvības, vairāk nekā 300 cilvēku tika ievainoti, sagruva desmitiem celtņu, tika nodarīti zaudējumi vairāki desmitu miljonu eiro apmērā, atgādina AP. Varasiestādes lēsa, ka tik postoša zemestrīce Spānijā nav notikusi pēdējo 50 gadu laikā, taču vislielāko izbrīnu radīja tas, ka zemestrīce nemaz nebija tik spēcīga, – tās magnitūda nepārsniedza 5,1 balli, un, pēc speciālistu sacītā, nereti šādas zemestrīces nekādus postījumus nenodara.
Kanādas Rietumontārio universitātes zinātnieku grupa Pablo Gonsalesa vadībā secinājusi – lielie postījumi izskaidrojami ar to, ka zemestrīces epicentrs atradies tikai dažus kilometrus zem Zemes virsmas, – tas nozīmē, ka trieciena viļņi, faktiski nesastopot nekādu pretestību, ātri sasnieguši Lorku. Bet vēl svarīgāks ir iemesls, kādēļ epicentrs bijis tik sekli. Zinātnieki noskaidrojuši, ka kopš 1960. gada par aptuveni 250 metriem krities ūdens nesējslāņu līmenis. Lorkas apkaimē ir labi attīstīta lauksaimniecība, kurai nepieciešams daudz ūdens, tādēļ vietējie fermeri ierīkojuši aizvien dziļākas un dziļākas akas un urbumus, mazinot gruntsūdeņu līmeni. Šim līmenim samazinoties, mainījies spiediens iežos, kas atrodas netālu no lūzumlīnijas, un tie sākuši pārvietoties, izprovocējot zemestrīci. P. Gonsalesa vadītā zinātnieku grupa gan uzsvērusi, ka antropogēnais faktors ir tikai viens no zemestrīces iemesliem, – visticamāk, tā būtu notikusi arī bez cilvēka iejaukšanās, taču domājams, ka tas būtu bijis simtiem vai tūkstošiem gadu vēlāk, kad gruntsūdeņu līmenis mainītos kādu citu iemeslu dēļ.
Tomēr šī publikācija uzskatāma par trauksmes zvanu daudziem Spānijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo seismiski nestabilos reģionos ar attīstītu lauksaimniecību. P. Gonsalesa vadītās zinātnieku grupas pētījums liecina, ka šādās vietās zemestrīču iespējamība varētu būt augstāka, norāda AFP.
Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālāk