Uzņēmēji cer uz ekonomisko patriotismu
Ar šokējošu saukli, ka Latvija tiek okupēta ar pašu ziņu, vakar sākās Latvijas ražotāju informatīvā kampaņa Nepērc svešu. Tās veidotāji aicina Latvijas iedzīvotājus izvēlēties Latvijā gatavotas preces, savukārt ierēdņus izvērtēt, vai iepirkuma konkursā par santīma desmitdaļu lētāka importa prece tiešām valstij ir izdevīgāka nekā pašmāju produkts.
Lobiju asociācijas valdes loceklis Didzis Šmits uzsver, ka Nepērc svešu nav kampaņa. Tā ir kustība, kas līdz gada beigām cer pāraugt oficiālā biedrībā. Šobrīd šajā kustībā ir iesaistījušies Lāči, Karavela, Zemitāni, Mūsmāju dārzeņi, Latvijas piens, Rēzeknes gaļas kombināts, Zilā lagūna, Vecsiljāņi, Tērvete, Užavas alus, Vinnis, Valmiermuižas alus, Livonia, Bauskas alus, Jelgavas dzirnavas, Brālis, Piebalgas alus, Rīgas vagonu rūpnīca.
Šie uzņēmumi apvienoja spēkus, lai izveidotu pirmo Nepērc svešu kampaņu. D. Šmits atzina, ka tā izmaksājusi 15 000 latu un to pilnībā seguši paši uzņēmumi.
Visvairāk uzņēmēji bija sašutuši par to, ka valsts iepirkumos bieži priekšroka tiek dota importa preču piegādātājam, lai gan cenas starpība ir tikai santīma desmitdaļa. Par to bija sašutusi arī Mūsmāju dārzeņu vadītāja Edīte Strazdiņa, kura Neatkarīgajai atklāja, ka arī augļu un dārzeņu sektorā šādi gadījumi ir bijuši ļoti daudz. E. Strazdiņa ir gandarīta, ka Zemkopības ministrija sadzirdējusi zemniekus un vietējos ražotājus un šobrīd tiek izstrādāts noteikumu projekts iepirkumiem. Par pozitīvu piemēru viņa minēja programmu Skolas auglis, kas nosaka, ka produktu no ražošanas un iesaiņošanas vietas līdz skolēniem nedrīkst transportēt tālāk par 300 kilometriem. Tas ļauj piegādāt skolām svaigus un lielākoties vietējos produktus.
Savukārt Karavelas direktors Andris Bite aicināja ierēdņus apdomāt un izvērtēt, vai necilais ietaupījums, ko dod importa preču iepirkšana par nedaudz zemāku cenu, gala rezultātā valstij ir izdevīgāks nekā iepirkums no pašmāju uzņēmēja. Pēc viņa aprēķiniem, valsts iegūst nesalīdzināmi vairāk, iegādājoties preces no vietējiem uzņēmumiem, jo tas nodrošina gan darba vietas, gan papildina valsts kasi nodokļu veidā. Arī Rīgas vagonu rūpnīcas līdzīpašnieks Aivars Ločmelis ir pārliecināts, ka ieguvumu ir vairāk nekā zaudējums cenas starpības dēļ. Turklāt, dodot iespēju attīstīties vienam uzņēmumam, tiek stimulēta arī uzņēmējdarbība kopumā, jo, piemēram, būvējot jaunus vagonus, nepieciešami arī citu uzņēmumu ražojumi, tajā skaitā vietējie.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk