Lielas rindas uz padomju augstskolu diplomu pielīdzināšanu
Padomju laikā iegūto augstskolas diplomu pielīdzināšanas maksimālais pieļaujamais termiņš tagad ir četri mēneši, bet Akadēmiskās informācijas centra (AIC) eksperti ar darba apjomu nespēj tikt galā. Šobrīd tiek izskatītas 9. maijā iesniegtās lietas.
Kad tikšot galā ar maijā iesniegtajiem dokumentiem, tad darbs veiksies raitāk.
Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa nesen iegūtā Spīdolas balva ekonomikā mudinājusi portālu pietiek.com noskaidrot ministra paveiktos darbus, ko varētu uzskatīt par pamatojumu balvai. Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta skaidrojumā kā viens no 15 labajiem darbiem minēta arī iespējapielīdzināt iepriekš iegūtu augstāko izglītību mūsdienu standartiem. Vismaz pašlaik šim mērķim ir piešķirts nepietiekams finansējums, jo normatīvajos aktos noteiktos termiņus ievērot nav iespējams.
AIC direktore Baiba Ramiņa neslēpj, ka eksperti pat gribēdami nespēj iekļauties sākotnēji noteiktajos termiņos. Lēmums par grādu un kvalifikāciju pielīdzināšanu AIC būtu jāsagatavo mēneša laikā. Daudzi augstskolu beidzēji vienkārši pakļāvās ažiotāžai – ja kaut kādu iespēju dod, tā ir jāizmanto. Tāpēc drīz vien pēc saņemtā milzīgā iesniegumu skaita AIC bija spiests paziņot, ka ierobežotā finansējuma dēļ termiņš tiek pagarināts līdz četriem mēnešiem visiem tiem iesniegumiem, kas saņemti pēc 2012. gada 5. marta. Realitātē tiem cilvēkiem, kuri vieni no pirmajiem iesniedza iesniegumus, atbildi vajadzēs gaidīt pusgadu.
B. Ramiņa skaidro, ka aprīlī un maijā dienā atnesti pat 500 iesniegumu. Taču trīs eksperti vienā dienā var izskatīt tikai 100 lēmumu. «Neviens papildu divdesmit cilvēkiem uz sešiem mēnešiem mums naudu nedos,» viņa vērtē. Pagaidām ir izskatīti martā un aprīlī iesniegtie dokumenti, eksperti pagājušās nedēļas nogalē bija «tikuši līdz devītajam maijam», atzina AIC direktore. Kopumā ir saņemti apmēram 25 000 iesniegumu. Viņa prognozē, ka AIC ekspertiem darba būs daudz vēl visu nākamo gadu, jo cilvēki turpina iesniegt dokumentus, tiesa, vairs ne tik aktīvi kā pavasarī.
«Lielai daļai to pielīdzināto diplomu nevajag uzreiz, jo tas neko nemaina ne viņa darbā, ne kvalifikācijā. Viņiem nav svarīgi, vai diplomu saņem pēc diviem vai pēc sešiem mēnešiem. Mēs cilvēcīgi nākam pretī un, ja cilvēks saka – viņam jāpiedalās konkursā un [pielīdzināto] diplomu vajag, cenšamies palīdzēt. Bet ir tādi, kuriem tik ļoti vajadzēja diplomu, bet kas tagad mēnešiem nenāk pakaļ. Tad sūtām pa pastu, kas mums ir papildu izdevumi,» stāsta B. Ramiņa.
AIC direktore saka – AIC atsaka pielīdzināt diplomus, bet atteikumi nav attiecināmi uz padomju laikā iegūto augstāko izglītību un kvalifikāciju.
Atteikumi vairāk attiecas uz laiku pēc 1991. gada un visbiežākā kļūda – dokumentu iesniedzējs nav izlasījis noteikumus vai tos izpratis. «Ne jau katrs ir jurists un var saprast. Izlasa, ka ir tādi noteikumi un ka pienākas diploma pielīdzināšana, un skrien,» viņa piebilst.
***
UZZIŅAI
2012. gada 2. martā stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi
Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība
• Persona, kas vēlas pielīdzināt savu iepriekš iegūto izglītību, iesniedz Akadēmiskās informācijas centrā (AIC) iesniegumu(to var rakstīt brīvā formā vai izmantot paraugu mājaslapā www.aic.lv) un uzrāda (personīgi vai trešā persona) diploma un sekmju izraksta oriģinālu, iesniegumam pievienojot diploma un sekmju izraksta kopiju.
• Ja personai šobrīd ir cits vārds vai uzvārds nekā diplomā, tad iesniegumam jāpievieno tā dokumenta kopija, kas apliecina vārda vai uzvārda maiņu.
• Oriģināli AIC nav jāatstāj!
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālākAptauja: 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieki padara cilvēkus laimīgākus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem,...
Lasīt tālākAptauja: 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu
Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina...
Lasīt tālāk