2013. gads atnes būtiskas izmaiņas pabalstos
Pērnā gada skaļajās diskusijās par demogrāfiju panākto šogad izjutīs daudzas ģimenes, kurās dzims mazuļi.
Vai un cik būtiski tas patiešām ietekmēs dzimstības rādītājus, demogrāfi strīdas, taču pēc krīzes laika samazinājumiem šie ir pirmie pasākumi ģimeņu atbalsta virzienā. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums par apgādājamiem, kas skartu visas ģimenes ar bērniem, gan tiks palielināts tikai gada otrajā pusē.
No šā gada 1. janvāra ir palielināti vairāki sociālie pabalsti, jo īpaši bērnu kopšanas un vecāku pabalstu apmēri. Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju nestrādājošiem vecākiem dubultosies bērna kopšanas pabalsts no līdzšinējiem 50 latiem līdz 100 latiem par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam. Palielināts arī minimālais vecāku pabalsts –no 63 līdz 100 latiem mēnesī. Saņemot šos pabalstus un atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, vecāki nedrīkst strādāt. Zināms, ka Saeimas Demogrāfijas apakškomisijā un arī darba grupās, kas izstrādāja priekšlikumus pabalstu izmaiņām, bijušas diskusijas par to, vai atjaunot iespēju strādāt un saņemt vecāku pabalstu (jāatgādina, ka šī iespēja tika liegta 2009. gadā), taču, kā vienā no apakškomisijas sēdēm norādīja tās priekšsēdētājs Imants Parādnieks (VL!TB/LNNK), iebildumi bijuši Labklājības ministrijai, taču diskusijas turpināšoties un, iespējams, 2014. gadā šī situācija mainīsies.
Simts latu mēnesī
Taču gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem no 30 līdz 100 latiem palielināsies bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu no viena līdz pusotra gada vecumam. «No vietas izkustējies demogrāfijas vezums, Saeimai lemjot par atbalstu ģimenēm ar bērniem pēc gada vecuma sasniegšanas, kad bērnudārzs praktiski nav pieejams, bet valsts finansiālais atbalsts līdz šim bijis niecīgs,» vērtējot parlamenta rudens sesijā paveikto, uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), «tagad pabalsts par visiem bērniem šajā vecumā būs 100 latu – neatkarīgi no vecāku nodarbinātības statusa.» Par bērna kopšanu līdz divu gadu vecumam pabalsts gan paliks 30 latu apmērā.
Līdz 100 latiem mēnesī palielināta piemaksa par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem vecumā līdz 1,5 gadam. Piemaksu izmaksās papildus bērna kopšanas pabalsta pamata apmēram vai vecāku pabalsta apmēram. Šogad arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem tiks mainīti ierobežojumi, proti, pabalstu maksimālais apmērs dienā būs divreiz lielāks nekā pērn – 23,02 lati un 50 procentu no summas, kas pārsniegs 23,02 latus dienā.
Savukārt obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas būs gan par vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu, gan par vecākiem, kuri saņem vecāku pabalstu. Ja līdz šim sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai par jaunajiem vecākiem veica no 50 latiem mēnesī, tagad tās veiks 20 procentu apmērā no 100 latiem mēnesī.
Bezdarbniekiem pabalsts ilgāku laiku
Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums turpmāk būs deviņi mēneši neatkarīgi no cilvēka apdrošināšanas stāža. Pašlaik cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no gada līdz deviņiem gadiem bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods ir četri mēneši; no 10 līdz 19 gadiem – seši mēneši; no 20 gadiem – deviņi mēneši. Cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem būs pieejami surdotulka pakalpojumi līdz desmit stundām mēnesī. To nodrošinās Latvijas Nedzirdīgo savienība. Bērniem no 5 līdz 18 gadiem ar invaliditāti un pieaugušiem ar 1. un 2. grupas invaliditāti būs pieejami asistenta pakalpojumi pašvaldībās līdz 40 stundām nedēļā.
GMI – mazāks
Valdība gada nogalē pilnīgi bez diskusijām pieņēma izmaiņas noteikumos par garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni, samazinot to uz 35 (iepriekš 40 un bērniem 45) latiem mēnesī vienai personai. Pašvaldībām gan būs tiesības dažādām iedzīvotāju grupām (piemēram, bērniem) noteikt augstāku GMI līmeni.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālākAptauja: 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieki padara cilvēkus laimīgākus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem,...
Lasīt tālākAptauja: 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu
Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina...
Lasīt tālāk