Kvēlspuldzes pērk divtik vairāk
Tā kā no šodienas tirgotāji visā Eiropas Savienībā vairs nedrīkst iepirkt pārdošanai 60 W kvēldiegu spuldzes, jārēķinās, ka tās ar laiku pazudīs no veikalu plauktiem, tāpat kā 100 un 75 W spuldzes, kuru tirdzniecības ierobežojums stājās spēkā attiecīgi 2009. un 2010. gadā.
Augustā pieprasījums pēc 60W kvēlspuldzēm ir dubultojies, jo daļa iedzīvotāju un uzņēmumu cenšas izveidot šo spuldžu rezerves.
Veido krājumus
Šobrīd 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas gandrīz visās tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas spuldzes. Rimi lielveikalos pieprasījums pēc šīm spuldzēm ir pieaudzis par 45 procentiem salīdzinājumā ar jūliju, Neatkarīgo informēja SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Vakar Rimi veikalos bija nopērkamas deviņu veidu 60 W kvēlspuldzes cenu amplitūdā no 0,19 līdz 0,89 latiem.
Pašlaik 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas arī gandrīz visos Maxima veikalos, un to cena svārstās no 0,19 līdz 0,49 latiem. «Ja vien nesāksies ažiotāža un cilvēki tās masveidā neizpirks, tās pietiks aptuveni 50 dienām,» Neatkarīgajai stāstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Savukārt K–Rauta veikalos 60 W kvēlspuldzes vairumā šobrīd iepērkot uzņēmumu pārstāvji un atsevišķos K–Rauta veikalos šāda veida spuldzes vairs nav nopērkamas,
Neatkarīgajai atklāja K–Rauta elektroinstalāciju un apgaismes nodaļas vadītājs Jānis Putniņš. «Spuldžu ražotāji ir informējuši veikalu tīklu K–Rauta, ka turpmāk vairs nesaņemsim 60 W kvēlspuldzes. Individuālu mājokļu īpašnieki neizrāda pastiprinātu interesi par kvēlspuldžu iegādi ilgāka laika rezervei. Iespējams, cilvēki par šo jaunumu nav informēti, tomēr arī redzams, ka viņi arī līdz šim aizvien vairāk iegādājās ekonomiskās, nevis kvēlspuldzes. Savukārt firmu pārstāvji īsā laikā ir izpirkuši gandrīz visas 60 W kvēlspuldzes, kas bija veikalu tīkla K–Rauta krājumos. Atsevišķos veikalos šāda veida spuldzes vairs nav nopērkamas, bet citos to pietiks aptuveni nedēļu ilgai tirdzniecībai. Lielāks kvēlspuldžu daudzums vēl pieejams tikai K–Rauta veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē Rīgā. Vienā 60 W kvēlspuldžu iepakojumā ir 10 spuldžu, un rezervju veidotāji iegādājas uzreiz vidēji pa pieciem līdz astoņiem iepakojumiem,» stāstīja J. Putniņš. Pēc viņa teiktā, K–Rauta nav speciāli veicis lielāku kvēlspuldžu rezerves iepirkumu. Lai arī kvēlspuldzes maksā lētāk, tomēr esot redzams, ka iedzīvotāji ir sapratuši līdzvērtīgu gaismu sniedzošo ekonomisko spuldžu izdevīgumu. Tās ir ekonomiskākas, kalpo ilgāk, akciju laikā nopērkamas par latu gabalā. Savukārt vienas 60 W kvēlspuldzes cena ir 0,21 lats.
Tajā pašā laikā atsevišķās tirdzniecības vietās un interneta veikalos joprojām var nopirkt arī 100 W, gan 75 W spuldzes, lai gan to tirdzniecības ierobežojums stājās spēkā attiecīgi 2009. un 2010. gadā. Šobrīd 75 W spuldzes cena interneta veikalos svārstās no 28 līdz 30 santīmiem. Pirms gada šādas spuldzes varēja nopirkt par 17 santīmiem.
Pērk ekonomijai, ne labsajūtai
Pie Rimi lielveikala K. Barona ielā sastaptā Ausmas kundze, kura šajā veikalā bija nopirkusi piecas 60 vatu kvēlspuldzes, Neatkarīgajai atzina, ka viņai kvēlspuldzes patīkot daudz labāk nekā modernās ekonomiskās spuldzes, tāpēc viņa nolēmusi iegādāties tās ar rezervi, jo drīzumā, iespējams, tās vairs nevarēs nopirkt. «Esmu izmēģinājusi arī ekonomiskās spuldzes, taču nekādu lielo ekonomiju nejutu. Tās ir dārgākas un nebūt nekalpo tik ilgi, kā tiek solīts. Kad tās ir izdegušas, ekonomiskās spuldzes jānodod speciālās vietās. Es nemaz nezinu, kur tādas ir. Kvēlspuldzēm ir patīkamāka gaisma, turklāt es nemaz tik daudz nededzinu gaismu, lai justu lielu atšķirību elektrības rēķinā,» sacīja Ausma.
Savukārt Ozolnieku novadā privātmājā dzīvojošais Otto Neatkarīgajai skaidroja, ka jau kopš 2008. gada izdegušo kvēldiegu spuldžu vietā viņš konsekventi pirka ekonomiskās spuldzes un ar tām aizvietoja izdegušās vecmāmiņas. «Kopumā esmu nomainījis 40 spuldžu. Lai gan spuldžu ražotāji bija solījuši, ka tās darbosies piecus gadus, desmit no tām šo trīs gadu laikā ir izdegušas, un tās nācās nomainīt. Es neprotestēju, jo izdega tās spuldzes, kuras praktiski dega visu laiku, tāpēc arī ražotāju paredzētās stundas notērējās ātrāk nekā piecu gadu laikā. Tomēr, neskatoties uz to, ekonomija ir acīm redzama. Spuldžu nomaiņa man izmaksāja 80 latu, bet naudas izteiksmē ietaupīju 25 procentus, lai gan elektroierīču klāsts mūsu mājā pieauga,» Neatkarīgajai stāstīja Otto. Šobrīd, mainot spuldzes, viņš rīkotos gudrāk, proti, vietās, kur nepieciešama tikai dežūrgaisma, viņš izmantotu LED spuldzes, jo tās ir vēl ekonomiskākas un kalpo ilgāk, un noteikti vairs nepirktu ķīniešu lētās ekonomiskās spuldzes. Otto iesaka uzreiz pirkt kvalitatīvas, kaut arī dārgākas ekonomiskās spuldzes.
Cer uz ietaupījumu
Nākamā gada 1. septembrī tiks ierobežota arī 40 W un 25 W kvēlspuldžu pārdošana. Kvēlspulžu vietā Eiropas Savienība iesaka izmantot ekonomiskās spuldzes. Kā galvenā ekonomisko fluorescento spuldzīšu priekšrocība tiek minēta to spēja kalpot ilgāk un patērēt mazāk elektroenerģijas. Parastās kvēlspuldzes 90% patērētās elektroenerģijas pārvērš siltumā un tikai 10% – gaismā. Pēc EK domām, pārejot no kvēldiega spuldzēm uz ekonomiskajām, elektrības patēriņš mājsaimniecībās samazināšoties par 10–15%, bet kopumā visi ES iedzīvotāji ietaupīšot 40 teravatstundu elektroenerģijas.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk