Latvijas un pasaules vēsturi turpmāk apgūs atsevišķi
No 1. septembra visās Latvijas skolās notiks pakāpeniska pāreja, kas paredzēs līdzšinējo mācību priekšmetu Latvijas un pasaules vēsture no sestās līdz devītajai klasei sadalīt Latvijas vēsturē un Pasaules vēsturē.
Pārejas posms, kas notiks līdz 2014. gadam, noteic, ka šajā rudenī Latvijas vēsture un Pasaules vēsture kā atsevišķi priekšmeti tiks mācīti tikai 6. klasē. Pēc tam pakāpeniski arī 7., 8. un 9. klasē, bet tikai 2014./2015. mācību gada noslēgumā 9. klasē pirmo reizi būs jākārto eksāmens mācību priekšmetā Latvijas vēsture. Valsts Izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Bērziņa informēja, ka stundu skaits nepalielināsies un abos mācību priekšmetos arī neatšķirsies – tās būs 15 stundas pirmajā semestrī, bet 20 stundu otrajā.
Izmēģinājuma projekta aprobācijas rezultātā secināja, ka dalītu mācību priekšmetu Latvijas vēsture un Pasaules vēsture apguve ir vairāk motivējusi skolēnus pievērsties Latvijas vēsturei un pozitīvi mainījusi viņu attieksmi pret to. Tomēr tam, ka šāda mācību priekšmetu izdalīšana varētu sekmēt skolēnu vēstures procesu apgūšanu, aptaujātie skolotāji gan nepiekrīt. Limbažu 1. vidusskolas vēstures un filozofijas skolotājs Uldis Umulis par šo inovāciju ir neitrālās domās, bet uzskata, ka, kvalitatīvi strādājot, varēja turpināt mācīt vēsturi tāpat, kā līdz šim. «Jaunajā situācijā nebūs ne ieguvēju, ne zaudētāju. Vienīgi sarežģīsies vienota vēstures procesa pasniegšana un uztvere. Ja mainītos stundu skaits un būtu kāda lieka klāt, tad varētu pievērst lielāku uzmanību un strādāt pamatīgāk. Ja dotu vairāk laika, varētu plānot dažādas ekskursijas pa Latvijas vēsturiskajām vietām. Piemēram, mācoties par 1. pasaules karu, aizvest skolēnus uz Strēlnieku cīņu vietām vai, mācoties par Livoniju, aizbraukt uz Livonijas laika pilīm,» stāsta U. Umulis
Rīgas Centra humanitārās vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Ilze Akmentiņa jauninājumu vērtē kritiski. «Es piederu tiem, kas uzskata, ka tā ir kaitniecība. Tas neuzlabos Latvijas vēstures zināšanas, drīzāk pasliktinās vispārīgās vēstures zināšanas. Vislielākās problēmas būs ar hronoloģiju, laika un telpas izpratni – vienā vēstures stundā mēs runāsim par Ēģipti un faraoniem, bet otrā – kuru Latvijas vēstures posmu mēs apskatīsim? Arī apjomu ziņā pasaules un Latvijas notikumi ļoti atšķiras. Būs grūti saprast notikumu saistību. Latvijas vēsture vienmēr bijusi saistīta ar to, kas konkrētajā brīdī ir noticis pasaulē. Tagad mēs varēsim iemācīties, kā izskatās dažādas vēstures personības, iemācīties gadskaitļus, un viss. Līdz ar to cietīs arī kritiskā domāšana. Mācoties atsevišķus faktus, izpaliek analīze, spriedumi un vērtējumi,» skaidro I. Akmentiņa.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālākTiesībsargs: Pilnvērtīgs miegs nav iegriba, bet nepieciešamība – mācību stundām nav jāsākas agrāk par astoņiem rītā
Tiesībsargs līdz nākamā gada 31. martam aicina Ministru kabinetu pieņemt tādu regulējumu, kas skolās neļautu mācību stundām, konsultācijām, fakultatīvajām nodarbībām u.c. sākties...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālāk