Āboltiņa: eiro ir drošības simbols Latvijai
Latvijai eiro ir stratēģisks mērķis un drošības simbols. Mūsu dalībai eiro ir ģeopolitiska nozīme, jo tā būs skaidra piederības zīme Rietumu pasaulei un Rietumu vērtībām, šodien, 17.janvārī, atklājot diskusiju par eiro sniegtajām iespējām Latvijai „Eiro 2014: Latvija var!”, uzsvēra VIENOTĪBAS priekšsēdētāja, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.
Eiro ir arī līdzeklis stabilitātes vairošanai, investīciju palielināšanai un labklājības veicināšanai, pauda Āboltiņa.
Tomēr, uzsvēra Āboltiņa, ņemot vērā to, ka Latvijas lats līdz ar neatkarības atgūšanu ir kļuvis par Latvijas valstiskuma simbolu un sabiedrībā tiek uzskatīts par mūsu identitātes sastāvdaļu, vairākas ar politiku saistītas un nesaistītas ļaužu grupas Latvijas mērķi pievienoties eirozonai izmanto populisma vairošanai un ātras popularitātes gūšanai sabiedrībā.
Tiek zīmētas pat Latvijas attīstībai iluzoras alternatīvas, nepasakot skaidri, ko tās paredz, norādīja Āboltiņa. „Populisms ir gājis pat tik tālu, ka ir dzirdēts – ieviešot eiro, mēs pat atteikšoties no savas asinsrites un pazaudēšot sevi,” viņa pauda.
„Te nu man jāsaka, ka Latvijas lats jau tagad ir piesaistīts eiro un Latvija jau astoņus gadus ir daļa no Eiropas Savienības. Mūsu asinsrite jau sen ir Eiropa,” atgādināja VIENOTĪBAS līdere.
Savā uzrunā viņa arī atkārtoti uzsvēra, ka Baltijas valstīm eiro ir drošības simbols, un vieglprātīgi populistiska rotaļāšanās ar to var būt bīstama. Populisms kaitē demokrātijas kvalitātei, jo samazina uzticību politiskajām institūcijām, diskreditē demokrātiju un politiskās partijas. „Maldinot un biedējot Latvijas sabiedrību, tiek apdraudēta ne tikai mūsu dalība eirozonā, bet arī sēta nedrošības sajūta un nodarīts liels kaitējums katram cilvēkam individuāli,” uzsvēra Āboltiņa.
Pēdējo pārdesmit gadu laikā mēs esam piedzīvojuši vairākas naudas maiņas, tāpat daudzas ģimenes ir skārušas banku krīzes. Tas ir iemesls, kādēļ šobrīd cilvēki tik viegli pakļaujas saasinātai uztverei un jautājumus, kas saistīti ar lata nomaiņu pret eiro, uztver vairāk emocionāli un mazāk pragmatiski, skaidroja Āboltiņa, vienlaikus uzsverot, ka debatēm par valsts izaugsmei tik nozīmīgu jautājumu kā Latvijas pievienošanās eiro jābūt profesionālām un konstruktīvām.
Ir pienācis laiks kliedēt maldus un bez liekām emocijām skaidrot eiro ieviešanas ietekmi uz katra cilvēka dzīvi, viņa norādīja.
Tāpat VIENOTĪBAS līdere atgādināja, ka savs ieguldījums kopīgā mērķa sasniegšanā un neskaidro jautājumu skaidrošanā jāsniedz arī VIENOTĪBAI. Tas būs ne vien mērķtiecīgs darbs valdībā, parlamentā un pašvaldībās, bet arī pragmatiska un konstruktīva diskusija, runājot par ieguvumiem, nebaidoties runāt par riskiem, apzinot visas Latvijas iedzīvotāju bažas un pat bailes un spējot uz tām atbildēt.
Šodien, 17.janvārī, norisinās partijas VIENOTĪBA organizēta diskusija par eiro sniegtajām iespējām Latvijas attīstībai un drošībai „Eiro 2014: Latvija var!”.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk