• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
07/02/2013, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Lai noskaidrotu, cik bieži Latvijā biznesā iesaistās sievietes, dibinot savus uzņēmumus un ieņemot amatus uzņēmumu valdēs un padomēs, Lursoft veicis pētījumu, apkopojot datus par sieviešu īpatsvaru biznesā, daiļā dzimuma vadīto uzņēmumu finanšu rezultātiem un populārākajām nozarēm, kurās visbiežāk sievietes izvēlas darboties.

Lursoft apkopotie rezultāti liecina, ka visbiežāk biznesā iesaistās sievietes no Rīgas un Pierīgas vecumā no 30 – 49 gadiem, un daiļā dzimuma dibinātie uzņēmumi lielākoties darbojas mazumtirdzniecības jomā.

Trešā daļā no visiem Latvijas uzņēmumiem pieder sievietēm

Lursoft pētījums liecina, ka no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem trešā daļa jeb 33,21% pieder sievietēm, savukārt 33,43% no visiem uzņēmumiem amatu valdē vai padomē darbojas daiļā dzimuma pārstāve.

Sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā viennozīmīgi veicinājusi iespēja dibināt mazkapitāla SIA, kas sākotnēji neprasa būtiskus ieguldījumus pamatkapitālā. Lursoft pētījuma rezultāti liecina, ka 38,67% no visām Latvijā reģistrētajām mazkapitāla SIA pieder daiļā dzimuma pārstāvēm, savukārt 38,53% SIA ar samazinātu pamatkapitālu sievietes ieņem amatus valdē.

Biznesā aktīvākās – sievietes vecumā no 30 – 49 gadiem

Lursoft pētījumā apkopotais vecuma struktūras grafiks lieliski ataino, kurā vecumā daiļā dzimuma pārstāvēm visbiežāk rodas interese par sava uzņēmuma dibināšanu – aptuveni līdz 25 gadu vecumam jaunieši lielākoties izvēlas studijas augstākajās mācību iestādēs, lai uzkrātu zināšanas, bet pēc tam, kad teorija apgūta, savas prasmes cenšas pielietot praksē. Lursoft pētījuma datos redzams, ka visbiežāk starp sievietēm – uzņēmumu dalībniecēm sastopamas daiļā dzimuma pārstāves vecumā no 30 – 49 gadiem, kas sastāda teju pusi no visām sievietēm, kuras iesaistījušās uzņēmējdarbībā. Trešā daļa jeb 33,59% no visām dāmām, kuras iesaistījušās biznesā un ir kāda uzņēmuma dalībnieces, ir sievietes vecumā no 50 – 69 gadiem.

Kā redzams attēlā, kurš ataino sieviešu – uzņēmumu dalībnieču sadalījumu pa vecuma grupām, vismazāk biznesā iesaistās sievietes vecumā līdz 18 gadiem (0,04%) un dāmas, kuru vecums ir 70 un vairāk gadu (6,62%).

Sievietēm piederošajiem uzņēmumiem finanšu rādītāji sliktāki nekā vidēji valstī

Analizējot finanšu rādītājus uzņēmumiem, kuru dalībnieces vai amatpersonas ir sievietes, redzams, ka 2011.gadā vidējais apgrozījums uz vienu firmu, kuras īpašniece ir sieviešu kārtas pārstāve, bijis par 27,34% zemāks nekā valstī vidēji, savukārt to uzņēmumu, kuru valdē vai padomē ir daiļā dzimuma pārstāve, vidējais apgrozījums bijis 21 954 lati, kas ir par 24,40% mazāks nekā vidējais rādītājs Latvijā.

Apkopojot datus par vidējo peļņu vai zaudējumiem 2011.gadā, redzams, ka tie uzņēmumi, kuru dalībnieču vai amatpersonu vidū ir sievietes, strādājuši ar lielākiem vidējiem zaudējumiem uz vienu uzņēmumu nekā uzņēmējsabiedrības vidēji valstī. Ja 2011.gadā valstī vidējie zaudējumi, ar kuriem finanšu gadu noslēguši uzņēmumi, bijuši 44 lati, tad sievietēm piederošie uzņēmumi strādājuši vidēji ar 5 latiem lielākiem zaudējumiem, bet tās uzņēmējsabiedrības, kuru amatpersonas ir sievietes, ar 47 latu lieliem zaudējumiem, kas ir par 3 latiem vairāk nekā valstī vidēji.

Biznesa sievietes visbiežāk izvēlas darboties mazumtirdzniecības jomā

Lai gūtu priekšstatu, kuras ir populārākās uzņēmējdarbības jomas, kurās sievietes visbiežāk izvēlas darboties, pētījuma ietvaros Lursoft apkopojis datus par TOP 10 populārākajām nozarēm sieviešu – uzņēmumu dalībnieču un amatpersonu vidū.

Kā sieviešu dalībnieču, tā amatpersonu vidū vispopulārākā darbības sfēra ir uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sniegšana un konsultēšana nodokļu jautājumos, apliecina Lursoft pētījuma rezultāti. Latvijā kopskaitā reģistrēti 2 373 šīs jomas uzņēmumi, kuri pieder sievietēm, un 2 372 uzņēmējsabiedrības, kuru amatpersonu vidū ir daiļā dzimuma pārstāves.

Izplatīta darbības sfēra, kurā ikdienā var sastapt sievietes, ir mazumtirdzniecība. Tā, piemēram, TOPa 2.vietā gan starp dalībniecēm, gan amatpersonām ierindojusies mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, savukārt 6.vietā – apģērbu mazumtirdzniecība, 7.vietā – tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība, 9.vietā – lietotu preču mazumtirdzniecība, bet starp sievietēm – uzņēmumu dalībniecēm 10.populārākā darbības joma ir pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos. Šajā nozarē kopumā darbojas 745 uzņēmumi, kuru īpašnieces ir sievietes.

Retāk Latvijas sievietes izvēlas darboties tehniskās sfēras pārstāvošajos uzņēmumos, ko apliecina arī fakts, ka starp TOP 10 populārākajām nozarēm tikai viena ir saistīta ar tehnisko jomu – gan starp dalībniecēm, gan starp amatpersonām 8.vietā ierindojušies kravu pārvadājumi pa autoceļiem.

Starp TOP 10 populārākajām uzņēmējdarbības sfērām iekļuvuši arī restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (1 682 uzņēmumi starp sievietēm – dalībniecēm un 1 637 starp sievietēm – amatpersonām), frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (1 657 uzņēmumi starp dalībniecēm, 1 634 starp amatpersonām), kā arī jomas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.

TOP 10 populārākās uzņēmējdarbības sfēras starp sievietēm

Uzņēmumi, kuru dalībnieku vidū ir sievietes Vieta Uzņēmumi, kuru amatpersonu vidū ir sievietes
Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (2 373) 1. Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (2 372)
Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (1 705) 2. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (1 705)
Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (1 682) 3. Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (1 637)
Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (1 657) 4. Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (1 634)
Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (1 176) 5. Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (1 221)
Apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (1 130) 6. Apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (1 125)
Tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos (1 073) 7. Tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos (1 066)
Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (1 027) 8. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (1 001)
Lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos (931) 9. Lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos (926)
Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos (745) 10. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata (827)

Biznesā retāk iesaistās sievietes Latgalē

Ņemot vērā, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē ir visvairāk reģistrēto uzņēmumu, likumsakarīgi, ka arī visvairāk uzņēmējsabiedrību, kuru dalībnieces un amatpersonas ir sievietes, izvietotas tieši Rīgā un Pierīgā.

Lursoft pētījuma ietvaros apkopotā informācija liecina, ka galvaspilsētā patlaban darbojas 29 687 uzņēmumi, kuru amatpersonu vidū ir daiļā dzimuma pārstāves un tikai nedaudz mazāk ir tādu uzņēmējsabiedrību (29 584), kuru īpašnieces ir sievietes. Būtisks skaits sieviešu savu uzņēmumu reģistrējušas vai vada arī Pierīgā. Rīgas apkārtnē darbojas 17,38% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kuros amatu ieņem sieviete, tikpat lielu īpatsvaru no kopējā uzņēmumu skaita saglabā arī tās uzņēmējsabiedrības, kuru dalībnieku sarakstā ir vismaz viena daiļā dzimuma pārstāve.

Analizējot datus sadalījumā pa Latvijas vēsturiskajiem novadiem, redzams, ka visvairāk uzņēmumu sievietes dibinājušas Vidzemē – kopskaitā 5 597, otrajā vietā atstājot Kurzemi, kurā sievietēm pieder 4 829 uzņēmumi. Mazāk aktīvas sievietes –uzņēmējas ir Latgalē, kur darbojas 3 027 daiļajam dzimumam piederoši uzņēmumi.

Līdzīga situācija kā ar sievietēm – uzņēmumu īpašniecēm saglabājas arī, analizējot datus par sievietēm – amatpersonām sadalījumā pa Latvijas novadiem. Arī šeit, neskaitot Rīgu un Pierīgu, vislielākais sieviešu vadīto uzņēmumu skaits reģistrēts Vidzemē (9,81%), aiz sevis atstājot Kurzemi ar 4 877 uzņēmējsabiedrībām, kurās vadības grožus savās rokās tur sieviete. Vismazāk uzņēmumu, kuru vadības priekšgalā būtu sieviete, ir Latgalē – 3 078.

Vidēji 37,40% no visiem lielāko Latvijas pilsētu uzņēmumiem pieder sievietēm

Analizējot sieviešu – uzņēmēju īpatsvaru Latvijas lielākajās pilsētās, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumu, kuri pieder daiļā dzimuma pārstāvēm, un firmas, kurās sieviete ieņem amatus valdēs un padomēs, ir Ventspilī. Kurzemes piejūras pilsētā no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem 41,13% pieder sievietēm, savukārt 41,59% sievietes ir amatpersonas. Jānorāda, ka no visiem sievietēm piederošajiem uzņēmumiem Ventspilī 6,81% ir mazkapitāla SIA, kas ir zemākais rādītājs starp Latvijas lielākajām pilsētām.

Otrs augstākais sieviešu – uzņēmumu dalībnieču īpatsvars ir Daugavpilī, kur no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem 39,89% pieder daiļā dzimuma pārstāvēm.

Lursoft pētījuma dati arī liecina, ka vismazākais sieviešu īpatsvars starp uzņēmumu dalībniekiem un amatpersonām ir galvaspilsētā, kur no visiem uzņēmumiem 31,61% gadījumu sievietes ir īpašnieces, bet 31,72% – amatpersonas. Jāpiebilst, ka tas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā pārējās Latvijas lielākajās pilsētās, kur vidēji 38,00% no visiem uzņēmumiem īpašnieces un amatpersonas ir sievietes. Tomēr, neskatoties, ka galvaspilsētā ir vismazākais sievietēm piederošo uzņēmumu īpatsvars, Rīgā biežāk nekā citās pilsētās sievietes izvēlējušās reģistrēt tieši SIA ar samazinātu pamatkapitālu. Lursoft apkopotie dati liecina, ka no visiem galvaspilsētā sievietēm piederošajiem uzņēmumiem 17,28% ir mazkapitāla SIA. Otrs augstākais sievietēm piederošo mazkapitāla SIA īpatsvars reģistrēts Jūrmalā (14,42%).

332 skatījumi




Video

VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu

17/12/2024

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...

Lasīt tālāk
Video

Kavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju

17/12/2024

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!

13/12/2024

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās

12/12/2024

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

12/12/2024

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...

Lasīt tālāk
Video

Plānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā

29/10/2024

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...

Lasīt tālāk
Video

Irēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...

Lasīt tālāk
Video

Kaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...

Lasīt tālāk
Video

Mazinās administratīvo slogu būvniecības jomā

23/10/2024

2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...

Lasīt tālāk
Video

ĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”

18/10/2024

“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...

Lasīt tālāk