Eirovīzija: kas bija šķībi, kas – greizi, kas – nepareizi

11/02/2013, Kategorija: Izklaide, Kultūra

Divos pusfinālkoncertos piektdien un sestdien koncertzālē „Palladium”noskaidrotas tās divpadsmit dziesmas, kuru izpildītāji aus kājas braucienam uz Ventspili – tur, teātra namā „Jūras vārti”, jau šīs nedēļas beigās, 16. februārī kronēs Eirovīzijas nacionālās atlases jeb „Dziesma ‘2013”uzvarētājus.

Pirmoreiz Eirovīzijas nacionālās atlases pusfinālu vēsturē labākie tika noskaidroti nevis pēc nofilmētā materiāla, bet „dzīvajā”koncertā un šķiet, ka šī ideja sevi attaisnoja – pie TV ekrāniem sēdošie varēja labāk novērtēt jauno censoņu patieso varējumu, klātienē esošie klausītāji (to gan nebija daudz) varēja atbalstīt savējos, bet mūziķi uz skatuves dziedāt un spēlēt dzīviem cilvēkiem, nevis bezkaislīgajai TV kameras acij. Mulsināja tikai tas, ka pusfinālistu uzstāšanās secība netika izlozēta. Kā zināms, pirmie uzstāšanās numuri ir neizdevīgāki, jo daļa skatītāju vēl nav paguvuši pieslēgties raidījumam. Pirmā pusfināla laikā šis fakts kļuva vēl aktuālāks, jo paralēli LTV1 demonstrētajai Eirovīzijai LTV7 demonstrēja hokeja spēli starp Latviju un Kazahstānu. Kāpēc Eirovīzijai nevarēja dot startu stundu vēlāk, kad spēle būtu beigusies? To droši vien nezina pat LTV vadība. Par laimi, rezultātus tas laikam neietekmēja. Pagaidām spilgti izteiktus favorītus finālistu rindās nemana, bet par visu (un visiem) pēc kārtas.

LieneCandy – „Higher And Higher”

Uz skatuves kāpa pati pirmā. Šķita, ka dziesma nepavilks (LieneCandy varēja izvēlēties arī kādu spēcīgāku gabalu), arī ar dzelteno kleitu kaut kas nebija īsti kārtībā (lai ar to tiek galā modes eksperti, taču dziedātāja tajā savas formas nevis izcēla, bet pazaudēja), tomēr fināls tika nopelnīts.

Fox Lima – „Tirpini”

Noklausoties šo dziesmu internetā, šķita, ka tā ar savu savdabīgumu varētu izcelties uz pārējo fona, taču pati dziedātāja to nogalināja: „krisņaītveidīgā” fanātismā ieplestas acis, nesaprotams murgojums latviski un vēl nesaprotamāks svešā mēlē klausītājiem atsita jebkādu vēlmi par to balsot.

Dominic Okolue – „Good Woman”

Nez, vai brūnais uzvalķelis šim vīram bija skatuves tērps, izejamās drēbes vai darba praķis? Klausoties dziesmu un skatoties priekšnesumu, pārņēma šausmas iedomājoties, ka šādi Latvija varētu tikt pārstāvēta starptautiskā konkursa finālā. Par laimi, balsotāji domāja tāpat.

Antra Stafecka – „When You Are With Me”

Vizuālais tēls bija efektīgs, bet ar dziesmu gan kaut kā nebija paveicies. Turklāt radās pamatotas bažas, vai visu akrobātisko vingrojumu (iespējams, ka tā bija deja) laikā Antra nelauzīs sprandu. Cerams, ka arī Ventspilī viņa izdzīvos.

Olafs Bergmanis & „The Random People” – „Never Let Me Go”

Eirovīzijas gabalam ir jābūt tik lipīgam, lai meldiņš paliktu prātā jau pēc pirmajām tā padzirdēšanas sekundēm un kā rūgta nāve uzmāktos vēl arī nākamajā rītā. „Never Let Me Go” šīm prasībām atbilda (ne jau tāpēc, ka dziesma laba, vienkārši ļoti lipīga), taču bijušais „jūras akmentiņš” Olafs un viņa komanda ar saviem „pāķīgajiem” tēliem visu sabojāja. Izpildījums arī bija slābans.

„Headline” – „Love”

Diezgan pārsteidzoši, ka Intara Busuļa brālis ar savu brigādi tika finālā, lai gan viņi, protams, atšķīrās uz pārējo fona. Parasti šādas melnbaltā tērptas puišu rokgrupas uz finālu sūta Šveice, Somija, Beļģija un tamlīdzīgas valstis. Un parasti tālāk par pusfinālu netiek.

„Pieneņu Vīns” – „Better Than You”

Pirms pāris gadiem „Pieneņu vīns” nacionālajā atlasē sensacionāli izkaroja trešo vietu, taču šoreiz dziesma nebija tik spēcīga. Taču tā vēl būtu pusbēda – vokālistes vizuālais tēls pirmajā pusfināla dienā bija graujošs, šo šķēlumu uz viņas ciskas neiekārotu pat filmas „Smagi iemīlējies” galvenais varonis. Vai tiešām pirms kāpšanas uz skatuves nevar pakonsultēties ar modes lietās zinošākiem ļaudīm?

Ivo Grīsniņš-Grīslis – „Give Me A Try”

Kaut kā blāvi. Pat klātienē bija jūtams, ka puisis ilgstoši nav dziedājis un droši vien, ka TV ēterā tas skanēja vēl kuslāk. Dziesma bija… Jā, kāda tad tā bija? Nekāda.

Samanta Tīna – „I Need A Hero”

Pamatīgs varoņeposs. Samantai balss ir spēcīga, ar kleitu viņa arī bija trāpījusi, un dziesma arī bija gana atmiņā paliekoša. Izskatās, ka Samanta būs galvenā favorīte braucienam uz Malmi.

Liene Matveja un Baiba Reine – „Love Responder”

Ja klātienē šis vidusskolas pops vēl likās daudzmaz ciešams un meitenes uz skatuves arī turējās godam, tad TV ēterā visi šķībumi un greizumi izlīda kā īlens no maisa. Nez, kā viņas vispār tika līdz pusfinālam?

Sabīne Berezina – „Upside Down”

No viena grāvja otrā: pēc „Muzikālās bankas” visi apsprieda Sabīnes „riepu” un šoreiz viņa to bija nodzinusi (vai pieslēpusi), taču saģērbusies bija kā uz skolas ballīti. Tiesa, „Upside Down” ir viena no veiksmīgākajām dziesmām šā gada konkursā – diez vai derīga Eirovīzijas finālam, taču kā hits pašmāju radiostacijās aizies gluži labi. Žēl, ka šo enerģisko dziesmu neizpilda, piemēram, LieneCandy.

„PeR” – „Sad Trumpet”

Smeldzīgs un ļoti skaists gabals – tas piestāvētu arī grupai „Instrumenti”. Taču vai tam ir vieta Eirovīzijā? Diez vai.

„Aiwink” – „Now Or Never”

Dziesmas autors Aleksandrs Rjabčuns bija atradis interesantu ģitārskaņas motīvu, lai gribētos šo nevienam nepazīstamo mūziķu varzu vismaz paklausīties. Iespējams, ka pazīstamāki izpildītāji ar kuplāku („biezāku”) atbalstītāju pulku šo gabalu pat aizvilktu līdz finālam, taču ne jau šie konkrētie jaunieši.

Ieva Sutugova – „Cold Heart”

Otrā pusfināla lielākā intriga – vai no Sutugovas nesamērīgi dziļā dekoltē nekas neizvelsies ārā. Fū, neizvēlās… Balss viņai, protams, spēcīga, taču dziesma gan bija pavāja, tāpēc vēl lielāks pārsteigums bija brīdī, kad viņa tika nosaukta finālistu starpā.

Marta Ritova – „I Am Who I Am”

Klātienē koncertu vērojošie piedzīvoja vēsturisku brīdi: vēl nekad nebija redzēts, ka izpildītājs spēlē klavieres un dzied sēžot pret publiku ar muguru – laikam tik tizli bija izvietotas TV kameras. Jāatzīst, ka kaut kas šajā meitenē tomēr ir – nevarētu teikt, ka dziesma bija pati veiksmīgākā, taču tā bija viņas pašas, nevis kaut kādu skandināvu sacerēta.

„PeR” – „Here We Go”

Atkal šovs un atdeve uz skatuves pēc pilnas programmas, diemžēl arī par šo dziesmu nevar ar pārliecību teikt, ka ar to Malmē būs iespējams tikt tālāk par pusfinālu. Nez, kā finālā sadalīsies „PeR” atbalstītāju balsis? Divas dziesmas – par kuru viņi balsos? Ka tikai nesanāk tā, ka cenšoties sēdēt uz diviem krēsliem „PeR” beigu galā atjēdzas uz „ziemeļpola”…

Dāvids Kalandija un Dināra – „Fool In Love”

Jaunais latviešu gruzīns šoreiz Samantu Tīnu bija nomainījis pret operdziedātāju un kādreizējo grupas „Re:public” vokālisti Dināru Rudāni, taču dziesmas raksturs no tā praktiski nemainījās. Šķiet, ka šoreiz Kalandija bija bīstami tuvu netikšanai finālā, jo dziesma nemaz nebija tik ļoti izteiksmīga, turklāt divu dejotāju pēkšņā uzrašanās uz skatuves arī bija pilnīgi lieka.

Mārtiņš Ruskis un „4 vēji” – „Joey”

Ņemot vērā to, ka daudzi balsotāji joprojām dievina „OKartes skatuves” produktus, pastāvēja pamatotas bažas, ka arī šī šova uzvarētājs Mārtiņš Ruskis varētu tikt finālā. Par laimi, tas nenotika, jo citādi būtu jābrēc, ka uz zemes nav taisnības: ļoti pelēcīga dziesma, vājš izpildījums, švakas fona vokālistes un drausmīgi tērpi. Aizmirstam par viņiem.

Andris Kivičs – „Hey Hey!”

Kivičs bija novācis ļoti glītas fona vokālistes (Laima Grauda un Sandija Vīgante), timpānu meistaru un skotu dūdu spēlētāju, arī dziesma bija neslikta un pietiekami atmiņā paliekoša, tomēr tas viss nepalīdzēja tikt finālā. Kāpēc? Šķiet, Eirovīzijā viņš varēja piedalīties pirms gadiem pieciem vai vairāk, bet pašreizējā vidējā Eirovīzijas auditorija uz Kiviča šarma vairs neuzķersies.

„Pieneņu Vīns” – „The One”

Grupas vokāliste bija mācījusies no iepriekšējās dienas kļūdām un uz skatuves vairs neatgādināja stila katastrofu, bet tikai nelielu avāriju. Pat grūti pateikt, ar ko tieši šī dziesma iekrita klausītāju ausīs (noteikti ne acīs, jo tās te nebija, ar ko pamielot…) – tā nebija ne labāka, ne sliktāka par citām.

Niko – „One”

Lielākās sensācijas autors – 18 gadus jaunais Vladimirs Koževņikovs jeb Niko. Viņš kā Konstantīna Meladzes protežē lielākoties koncertē pa Ukrainu, bet pie mums praktiski nav manīts. Taču ar no horeogrāfijas viedokļa iespaidīgo deju šovu un arī pašu dziesmu viņš piespieda skatītājus par sevi balsot. Tiesa, cik daudz naudas balsojumā iztērēja šī miesassarga pavadībā visur staigājošā jaunekļa vecāki un atbalstošā komanda, jau ir cits jautājums…

„Framest” – „Let The Night Belong To The Lovers”

Festivāla „Jaunais vilnis” konkursa dalībnieki netiek Eirovīzijas nacionālās atlases finālā – vai sensācija? Protams, ka nē! „Framest” trūkst harizmas, tāpēc neapšaubāmi kvalitatīvi dziedošais kvartets šo gadu laikā tā arī nav izpelnījies klausītāju atzinību. Arī šoreiz – uzkāpa uz skatuves un kaut ko nodziedāja. Nu un?!

Kristīne Šomase – „Phoenix Fly”

Kas par daudz, tas par skādi – šis ir tieši tāds gadījums. Dziesma ir ļoti veiksmīga, arī izpildītājai pašai – ne no vizuālā, ne balss viedokļa – nebija ne vainas, taču pārspīlētais šovs visu sabojāja. Krāsainās kleitas labi piesaistīja uzmanību un pasvītroja dziesmas būtību, bet drausmīgās avīžu ļerpatas uz skatuves bija pilnīgi liekas. Padomdevējiem jāizsaka rājiens ar ierakstu darba grāmatiņā.

Rūta Dūduma – „Here I Am”

Vēl viena dziesma, kas tikpat labi varēja būt finālā, taču tās neiekļūšana tur nav nekāds pārsteigums. Ar lirisku ierindas dziesmiņu, labu vokālu, izskatīgu meiteni un standarta „Eirovīzijas vējiņu” vien ir par maz, lai iepatiktos skatītājiem, kuri turklāt uz to brīdi jau ir paguruši no šī „Eiroārprāta” vērošanas. To Rūta laikam nebija ņēmusi vērā.

„Dziesma ‘2013” finālisti