Gada alga Latvijā ir palielinājusies par 4,2%
Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2011. gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 2,0% un gada kopējā alga – par 4,2%.
Analizējot 241 organizācijas sniegto informāciju par vairāk kā 53000 darbinieku atalgojumu, konstatēts, ka no katriem desmit darbiniekiem, kuriem darbavietā pienākumi nav būtiski mainījušies, gada laikā pieciem (49,9%) pamatalga ir palikusi nemainīga, trim (29,3%) tā ir palielināta, savukārt diviem (22,2%) – samazināta.
Savukārt, gada kopējais atalgojums, ko veido pamatalga, prēmijas un piemaksas, ir palielinājies vairāk nekā pusei strādājošo (53,7%), bet ceturtdaļai (24,2%) – samazinājies.
Mēneša pamatalgas pieaugums Rīgā un citviet Latvijā ir bijis līdzīgs (attiecīgi 2,0% un 2,2%), tomēr galvaspilsētā ir vērojams straujāks gada kopējā atalgojuma pieaugums – 4,2%, iepretim 2,9% pārējā valsts daļā.
Darba devēji arvien labprātāk pamatalgu atstāj nemainīgu un izmanto tieši atalgojuma mainīgo daļu (prēmijas, piemaksas, u.c.) savu vērtīgāko darbinieku papildu motivēšanai, vienlaikus šādā veidā pasargājot uzņēmumu no fiksētu izmaksu pieauguma biznesa apjomu samazināšanās gadījumā.
Organizācijas atzīst, ka galvenie kritēriji pamatalgas noteikšanai ir veicamā darba saturs un noteikta profila speciālistu pieejamība darba tirgū, kā arī darbinieka kompetence un darba rezultāti. Savukārt, atalgojuma mainīgo daļu galvenokārt nosaka individuālie darba rezultāti un izmaiņas organizācijas ieņēmumu un peļņas apjomā. Arī vēlme nopirkt tirgū jau gatavus speciālistus un kopējais pozitīvais noskaņojums tirgū sekmē algu pieaugumu.
Līdz ar to palielinās plaisa atalgojumā starp kvalificētiem un mazkvalificētiem darbiniekiem, kā arī darbiniekiem ar izciliem un viduvējiem darba rezultātiem.
Taču tie nav vienīgie iemesli, kas nosaka atalgojuma izmaiņas. Kā citus priekšnosacījumus var minēt uzņēmuma finansu iespējas, jau esošo atalgojuma līmeni un iepriekšējo gadu algu svārstības. Tāpat uzņēmumu vadītāji īpaši izvērtē vai palielināt algas vai darbinieku skaitu.
Iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā 48% darba devēju palielināja darbinieku skaitu, tajā pašā laikā 40% uzņēmumu samazināja darbinieku skaitu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
No 2025. gada ieviestas stingrākas prasības ārvalstu darba spēka piesaistei
2025. gada 1. janvārī stājas spēkā stingrākas prasības ārvalstu darba spēka piesaistei, lai mazinātu darbaspēka nepietiekamības nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā pēc desmit mēnešu pārtraukuma atgriežas izaugsme
Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi 2024. gada novembrī pirmo reizi pērnā gada vienpadsmit mēnešu laikā uzrādīja pieaugumu +0,3% apmērā pret 2023. gada novembri, liecina...
Lasīt tālākFM: Aizvien pieaugot budžeta izdevumiem, kopbudžeta pārpalikums novembrī turpina sarukt
Lai arī šā gada vienpadsmit mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 69,5 miljonu eiro apmērā, gada pēdējos mēnešos izdevumi pārsniedz...
Lasīt tālākFM: Mazumtirdzniecība sāk pieaugt straujāk
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šā gada novembrī palielinājies par 2,7% pret pērnā gada novembri, kas ir lielākais pieaugums pēdējo divu gadu laikā, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālākAptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju
Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs...
Lasīt tālākKā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā joprojām valda sociālisms
Latvija ir sociālisma pirmrindniece, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Jo lielāki valdības izdevumi pret IKP, jo valstī ir vairāk sociālisma. Kura ir vairāk sociālistiska valsts? Latvija...
Lasīt tālākPašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs
Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Lai ieviestu likumisku reālnastu jeb principu, ka “parāds seko dzīvoklim”, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus...
Lasīt tālākSavas kredītsaistības varēs dzēst plašāks personu loks
Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas...
Lasīt tālāk