Pašvaldības: Latgales rīcības plāns sašķēlis Latviju
Latgales rīcības plāns reģiona izaugsmei sašķēlis Latviju un atstājis novārtā arī mazākās reģiona pašvaldības.
Tas nav uzskatāms par ilgtspējīgu un taisnīgu risinājumu, neapmierinātību neslēpj Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latgales mazo novadu pašvaldību vadītāji, bet tās vietvaras, kas saņēmušas finansējumu, projektu nosauc par reģionālās attīstības ģenerālmēģinājumu un vēlas, lai tas nepaliktu kā vienreizējs pasākums.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis projektu nosauc par neprasmīgu reģionālās politikas īstenošanas mēģinājumu. Viņaprāt, nedrīkst nodalīt vienu atsevišķu reģionu, ir jādara tā, lai visa valsts teritorija attīstītos vienmērīgi. Turklāt jāatsakās no ambīcijām visu vadīt no Rīgas, vairāk jāuzticas vietējiem spēkiem, kas pārzina situāciju krietni labāk. LPS pārstāvis atzīst, ka plāns ieguvis diezgan lielu neapmierināto pulku – tajā ir gan citi Latvijas reģioni, kas plānā nebija iekļauti, gan arī mazās Latgales pašvaldības. Viņš uzskata, ka zināmā mērā pret finansējuma piešķiršanu tikai Latgalei nebūtu iebilstams, jo šī valsts daļa līdz šim atstāta pabērna lomā, tomēr, no otras puses, ir jāievēro vienlīdzīguma princips un visiem jādod tiesības uz līdzvērtīgu attīstību. Nav arī pieņemams tas, ka visa nauda nonākusi policentriskajai attīstībai, un LPS saņēmusi vēstules no desmit neapmierinātām Latgales pašvaldībām, kas paudušas savu neizpratni par to, ka tās no šī projekta saņēmušas «precīzi nulli».
«Šis plāns vēl vairāk sadrupinājis Latgali. Iedodot naudu tikai lielajiem centriem, bet mazajiem neko – kā tas sasaucas ar lozungu Vienoti Latvijai?! Arī mēs prasījām, lai piešķir naudu attīstībai, jo nav mums ne ražotņu, ne citu lielu ienākumu avotu. Ko dabūjām? Neko!» dusmīga par rīcības plānu ir Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka. Arī Dagdas novada mērs Viktors Stikuts ironiski pateicas vides ministram Edmundam Sprūdžam par Latgales novadu savstarpēju sarīdīšanu. Viņa vadītā pašvaldība nav saņēmusi ne santīma – ne infrastruktūras uzlabošanai, ne uzņēmējdarbības veicināšanai. Jo sāpīgāka šāda izturēšanās gan Kārsavas, gan Dagdas novadam šķiet pēc Krājbankas kraha, kurā abas pašvaldības zaudēja lielu daļu naudas. Abiem kolēģiem pievienojas arī Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa: «Ja gribam, lai visur saglabātos lauku vide, būtu sakārtota infrastruktūra un arī mazajās pašvaldībās cilvēki tiktu nodrošināti ar minimālo iztikas grozu, tad jāatbalsta visi vienādi.» Arī Baltinavai vajadzētu līdzekļus ceļu remontiem, jo šobrīd to pietiek tikai uzturēšanai. Tiesa, nesen pabeigts tranzītceļš Kārsava–Viļaka, bet pašvaldības un arī valsts nozīmes grants ceļi nav saņēmuši papildu finansējumu. Diemžēl daudz ko nosaka politiskā ietekme, un lielajām pašvaldībām valdošo partiju atbalstu iegūt ir daudz vieglāk, spiesta atzīt L. Siliņa.
Savukārt tās pašvaldības, kas saņēmušas finansējumu, kopumā ar plānu ir apmierinātas, it īpaši Rēzekne, kas to vērtē ļoti pozitīvi, jo tajā pilsēta «nodefinēta kā nacionāla līmeņa attīstības centrs un šis mērķis sakrīt arī ar mūsu attīstības vīziju». Krāslavas novada mērs Gunārs Upenieks gan to nosauc par ģenerālmēģinājumu, kam būtu vajadzīgs turpinājums. Viņš arī iesaka ļoti uzmanīgi sekot līdzi tam, lai finansējums tiktu izlietots mērķtiecīgi reģiona programmu īstenošanai, nevis «pļavas vidū tiktu uzcelta estrāde, kura tiek izmantota reizi gadā». Viņu arī izbrīnot pasīvā attieksme un daļas pašvaldību norobežošanās. Katrā ziņā viņš domā, ka Krāslava, ieguldot visus piešķirtos līdzekļus novada infrastruktūras uzlabošanā, ir rīkojusies pārdomāti un tas pozitīvi atsauksies arī uz uzņēmējvidi.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Ēģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt mājokli finanšu apsvērumu dēļ
Katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt dzīvesvietu, ja mainītos viņa finanšu situācija, savukārt katrs ceturtais (24%), lai mainītu vidi, piemēram, no pilsētas uz...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālākPētījums: Baltijas valstīs pieprasījums pēc IKT speciālistiem turpina pieaugt
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis...
Lasīt tālākSieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju...
Lasīt tālākPamatojoties uz SPKC sniegto informāciju, PVD daļēji aptur PKS “Straupe” darbību
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā...
Lasīt tālākVai iespējams saņemt mājokļa kredītu ar procentu likmi zem 1%?
Banku piedāvātās pievienotās likmes mājokļa kredītiem šobrīd ir būtiski samazinājušās, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem, un lai arī Euribor likmes pakāpeniski samazinās, tām...
Lasīt tālāk