Latvija uzlūdzas eirozonā
Pēdējais no Latvijas atkarīgais solis virzībā uz eiro ir sperts – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar parakstīja aicinājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Eiropas Komisijai (EK) sagatavot ārpuskārtas Konverģences ziņojumu, kas nepieciešams, lai Latviju uzaicinātu eirozonā.
Vēstulē Eiropas Centrālās bankas prezidentam Mario Dragi un Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs lūdz sagatavot Konverģences ziņojumu saistībā ar Latvijas plāniem no 2014. gada pievienoties eirozonai. Amatpersonas uzsver, ka jebkurā brīdī ir iespējams sagatavot papildu informāciju, ja tāda būs nepieciešama.
Līdz ar to Latviju no iekļaušanās eirozonā šķir vairs tikai pēdējais solis, kuru, visticamāk, Eiropa jau ir izlēmusi spert. Konverģences ziņojuma pieprasīšana pēc būtības iedarbina lēmumu pieņemšanas procedūru par valsts uzņemšanu eirozonā. Lēmuma pieņemšana sākas ar ECB un EK sagatavoto novērtējumu par dalībvalsts spēju kvalificēties ieiešanai eirozonā.
Viens no Konverģences ziņojuma pamatjautājumiem ir tas, vai kandidātvalsts spēj izpildīt Māstrihtas kritērijus. Tie nosaka, ka inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju. Tāpat valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valdības kopējais parāds – 60% no IKP. Valstī ir jānodrošina valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro, bet ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.
To, ka Eiropas lēmums varētu būt pozitīvs, apliecina daudzi eksperti, un arī premjers V. Dombrovskis vakar neslēpa: par pozitīvu lēmumu liecinot Latvijas spēja izpildīt Māstrihtas kritērijus un prognozes, ka to spēs darīt arī pārskatāmā nākotnē.
«Latvijas mērķtiecība, pārvarot krīzi, un stabilie pamati ilgtspējīgai attīstībai, ko esam izveidojuši ar atbildīgu politiku, pašlaik Latvijai sniedz reālu iespēju pievienoties Eiropas vienotajai valūtai, 2014. gadā kļūstot par 18. eirozonas dalībvalsti. Esmu pārliecināts, ka šis solis ne vien stiprinās Latvijas reputāciju un paātrinās mūsu valsts ekonomisko attīstību, bet arī demonstrēs eirozonas kā globāla ekonomiskā spēka atkal pieaugošo jaudu,» norādīja V. Dombrovskis.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk