• Tweet

Kurzemē pavasara ūdeņi jau noskrējušies, Zemgalē tie mutuļo pilnā sparā, bet citviet Latvijā tie nule modušies vai vēl gaida īsto brīdi.

Ja pieturēsies silts laiks, plūdu apogeju prognozē nedēļas vidū un visvairāk – Daugavā. Vai tie pārspēs 2010. gada spēku, daudzi aptaujātie neņēmās spriest, – tas esot atkarīgs no vairākiem faktoriem.

Kuldīgas novada domē Neatkarīgajai ar atvieglotu nopūtu atzina, ka Kurzemē jau vairākus gadus pēc kārtas par plūdiem nezinot nekādu raižu. Arī tagad «visi ūdeņi ir vaļā», līmenis Ventā esot pacēlies, bet ne par kādiem plūdu draudiem runāt nevarot.

Situācija mierīga

Arī Vidzemes pusē – Madonas novadā Aiviekste šogad, iespējams, kreņķus neradīšot, pieļāva novada domes izpilddirektors Āris Vilšķērsts, piebilstot, ka viena tās daļa jau esot vaļā. Arī tur pēdējos gados lieli plūdi neesot piedzīvoti un cerot, ka arī šogad tie ies secen. Tāpat pie Gaujas dzīvojošie domā, ka bažām nav pamata, – vairāk ūdens būs, bet ne plūdi.

Applūst vairākas mājas

Satraucošāka situācija ir Zemgalē, ko apliecināja Jelgavas novada domes pārstāve Dace Kaņepone: «Ūdens līmenis novada mazajās upēs pārsvarā nedaudz krītas, bet Lielupē pie Staļģenes ūdeņi kāpj, līdzīgi tas ir Kalnciemā, kur pašlaik sasniegts 1,3 metru kāpums (kritiskā robeža ir 2,5 metri).» Applūduša ceļa dēļ pašlaik izolētas deviņas mājas, ar kuru iedzīvotājiem tiekot uzturēti telefoniski sakari. Ja būs nepieciešams, viņiem tiks sniegta palīdzība, tomēr šādu lūgumu minētās vietas iemītnieki vēl neesot izteikuši. Pašvaldība saņēmusi arī informāciju par applūdušu māju Līvbērzes pagastā, un uz to izbraucis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Ogrē spridzina ledu

Zināms satraukums valda Ogrē, kur jau nedēļas nogalē divās vietās tika spridzināts ledus Ogres upē, lai izvairītos no bīstamiem sastrēgumiem. «Ūdens līmenis Ogres upē pagaidām ir normas robežās, taču, mainoties laika apstākļiem, kuru katru brīdi var sasniegt kritisko robežu. Pagaidām neviena māja Ogres novada teritorijā nav applūdusi,» norādīja Ogres novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Nikolajs Sapožņikovs. Upes tuvumā dzīvojošie aicināti sagatavoties iespējamajiem plūdiem, īpaši tas attiecas uz iedzīvotājiem dārzkopības sabiedrības Ogre teritorijā un upes lejteces krastos Ogres pilsētā. Modris Kreilis, kas dzīvo pie pašas upes, līdz mājas slieksnim plūdus nav piedzīvojis. Vispār jau nevarot zināt, kad tie ūdeņi satrakosies un kad bez problēmām aiztecēs. «Gluži kā cilvēka dzīve,» filozofiski konstatēja M. Kreilis.

Ūdens vēl kāpj

Tikpat saspringtās gaidās ir pie Daugavas mītošie. Daugavpils novada domes izpilddirektoram Aleksandram Aizbaltam bažas radot tas, ka 2010. un 2011. gadā, kad ūdens līmenis sasniedzis 2,3 metrus, sākusies ledus iešana, taču nu tas kāpis par gandrīz trim metriem, bet nekas nenotiekot. Kritiskā robeža gan esot četri metri, tā ka šobrīd «upe vēl stāv savos krastos». Vēl lielākas raizes darot neziņa par to, ko darīs ūdeņi no Baltkrievijas (ledus tur jau ir nokusis) un Krievijas puses. Ja tie nāktu visi kopā, tad gan «būtu vāks», emocionāli secināja A. Aizbalts. Pašvaldība esot apziņojusi plūdu apdraudēto sešu pagastu iedzīvotājus. Daudzi jau sākuši pārnest savu iedzīvi uz ēku otro stāvu vai citu drošāku vietu. Tomēr cerot, ka situācija nebūs nopietnāka kā 2010. gadā. Lai gan pat tad neviens no iedzīvotājiem nav pieprasījis evakuāciju. Viņš gan norādīja, ka vecāki ļaudis atceroties laiku pagājušā gadsimta 50. gados, kad ledi kā melna siena nākuši pāri tīrumiem, bet Jēkabpils pusē fermā bojā gājuši visi lopi, jo tos laikus nav paguvuši pārvietot.

Problēmas rada salas

Pašlaik Jēkabpils novadā nekas neliecina par tādām šausmām. Ūdens līmenis Daugavā esot cēlies par pusmetru, un ledus iešana varētu būt sagaidāma nedēļas vidū, prognozēja Jēkabpils novada domes izpilddirektors Edvīns Meņķis. Visbiežāk problēmas radot aizsprostojumi, kas veidojas pie salām. Pirms trim gadiem Dunavas un Daugavas ūdeņi bijuši tik lieli, ka ūdens vairākās mājās skalojies pie pamatiem un sācis ieplūst pagrabos, taču nekas nopietnāks neesot noticis. Mazliet bažas kliedējot tas, ka zeme šogad uzsūcot labāk nekā citugad un neveidojas lielas peļķes.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe