Vasaras sezonai beidzoties, atkal paliks bez darba
Ar cerībām, bet niecīgām izredzēm iegūt darbu – tā varētu raksturot sezonas darbu strādājošo pašreizējās izjūtas, kas viņus sagaida, vasarai beidzoties. Ik gadu maijā un jūnijā rodas jaunas darba vietas – meklē bārmeņus un viesmīļus kafejnīcu, restorānu un bāru terasēs, saldējumu pārdevējus, tūristu vizinātājus ar rikšām un citus sezonas darba strādniekus, taču, pienākot rudenim, bezdarbnieku rindas atkal palielinās.
Lielākā daļa aptaujāto sezonas darbinieku atzīst, ka septembra beigās, oktobrī viņi paliks bez ienākumiem un pašlaik arī neesot domas, kā izdzīvot ziemā. Viesmīle Elza Doma laukuma terasē Nekādu problēmu šogad strādā jau trešo gadu. «Līdz šim man tas bija izdevīgi, jo studēju universitātē un vasarā, kad bija brīvs, sanāca piepelnīties. Taču šajā pavasarī es studijas pabeidzu un uz skolu vairs jāiet nebūs,» meitene stāsta. Elza labprāt strādātu savā profesijā par veselības mācības un sporta skolotāju, taču viņa teic, ka nozarē, kurā ieguvusi izglītību, darbu atrast esot grūti un vakanču tikpat kā neesot.
Tāpat kā lielākajai daļai sezonas strādnieku, arī Ausmai darbs ir garantēts tikai līdz septembra beigām. Viņa tirgo Vafelino saldējumu Vecrīgā un nu jau vairākus gadus ir trešās grupas invalīde. «Es mēnesī saņemu 54 latu pensiju, ar ko būtu jāizdzīvo. Tagad vasarā labi – varu kādu lieku latu nopelnīt. Ceru, ka pēc septembra saimnieks paņems mani darbā saldējuma cehā,» saka Ausma un spriež, ka citādi ar izdzīvošanu būšot grūti.
Arī Inta šovasar pārdod saldējumu – viņa tirgojas zem Exellence saulessarga pretī Latvijas Universitātes galvenajai ēkai. Līdz šim sieviete strādājusi par pārdevēju, taču stāsta, ka pēdējā laikā ar darba meklējumiem veicas slikti, – pati ir no Ogres rajona, un tur atrast darbu esot tikpat kā neiespējami. Domājot, ko darīs ziemā, Inta stāsta, ka plāno apmeklēt bezdarbnieku datorapmācības kursus. Sieviete nezina, kā ziemā iztiks, ja nedabūs darbu. Vienīgie tuvinieki, kas viņu finansiāli varētu atbalstīt, ir vecāki.
Vismazāk norūpējušies par sezonas darba beigām, protams, ir skolēni un studenti, kuri rudenī atsāk skolas gaitas, un pastāvīgs darbs viņiem nemaz nebūtu piemērots. Kristaps pa vasaru piepelnījās, ar rikšām vizinot tūristus pa Vecrīgu, un šoruden sāka mācības 12. klasē. Puisis stāsta, ka pēc iespējas ilgāk – līdz oktobra beigām, kamēr tūristu vizināšana būs aktuāla, – viņš plāno mācības ar darbu apvienot. «Pa dienu iešu uz skolu, pēcpusdienās un vakaros strādāšu Vecrīgā,» piebilst Kristaps.
Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Užule informē, ka vidējais reģistrētais bezdarba līmenis 2011. gadā varētu sasniegt 13 procentus un jau pašlaik vērojama bezdarba samazinājuma tempa bremzēšanās. L. Užule arī prognozē, ka gada beigās bezdarba līmenis valstī varētu pieaugt līdz 12 procentiem.
Salīdzinot ar šā gada sākumu, bezdarba līmenis valstī no 14,5 procentiem janvāra beigās sarucis līdz 11,8 procentiem augusta beigās. Rādītāji gan neatspoguļo patieso situāciju darba tirgū – bezdarba līmeņa samazināšanās nav skaidrojama ar pieaugošo brīvo darba vietu skaitu. Šķietamo, bet maldīgo situācijas uzlabojumu ietekmējuši dažādi faktori, arī emigrācija un vasaras sezonas darba iespējas.
***
Bezdarba līmenis valstī
Janvārī 14,5%
Februārī 14,5%
Martā 14,4%
Aprīlī 13,9%
Maijā 13,2%
Jūnijā 12,6%
Jūlijā 12,1%
Augustā 11,8%
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Kā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā joprojām valda sociālisms
Latvija ir sociālisma pirmrindniece, sacīja politiķis Aivars Lembergs. "Jo lielāki valdības izdevumi pret IKP, jo valstī ir vairāk sociālisma. Kura ir vairāk sociālistiska valsts? Latvija...
Lasīt tālākPašvaldībās noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs
Lai noteiktu vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un cilvēku skaita jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 19.decembrī,...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Lai ieviestu likumisku reālnastu jeb principu, ka “parāds seko dzīvoklim”, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus...
Lasīt tālākSavas kredītsaistības varēs dzēst plašāks personu loks
Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk