Suņu saimnieki aizmirst par pienākumiem
Pavasaris atklāj, kā suņu īpašnieki ievēro Ministru kabineta noteikumus par dzīvnieku labturības prasībām. Tie jau vairākus gadus paredz apdzīvotās vietās savākt savu dzīvnieku ekskrementus.
Pašvaldībās suņu saimniekiem par šo pienākumu atgādina lielākoties ar piktogrammām, vienlaikus atzīstot, ka ir grūti pieķert un sodīt neapzinīgus cilvēkus. Nelīdz pat speciālas urnas un maisiņi ekskrementu savākšanai.
Piemēram, Ventspilī pašvaldības sagādātie maisiņi no urnām ir pazuduši nebijušos apmēros. Arī Ogrē sūkstās, ka dabas parkā Zilie kalni suņu saimnieku izglītošanai izvietotas specializētas urnas un informatīvas zīmes, bet tik un tā tagad redzams, ka diži daudz savākts nav. Pastaigu mīļotāji soļo pa dabas parku un spļaudās par netīrību.
Jāatgādina, ka Ministru kabineta noteikumos ir paredzēts dzīvnieka īpašnieka pienākums savākt sava mīluļa ekskrementus. Noteikumos arī sacīts – ja īpašnieks vai dzīvnieka turētājs neievēro šos noteikumus, viņš tiek saukts pie administratīvās atbildības. Maksimālais sods fiziskām personām par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu var būt pat 250 latu. Jāprecizē, ka precīzas statistikas par, atvainojiet, publiskās vietās kakājošo suņu saimnieku sodīšanu nav, jo visi šo normatīvo aktu pārkāpumi tiek samesti vienā katlā. Piemēram, Rīgā par mājdzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumiem 2012. gadā sastādīti 247 protokoli, bet par dzīvnieku nodarītajiem miesas bojājumiem – 27 protokoli.
Policijā atzīst, ka ir grūti pierādīt, kura suņa saimnieks nesavāc mēslus. Rīgas centrā suņu saimnieki ir apzinīgāki, jo policisti tur patrulē biežāk, bet mikrorajonu pagalmos viņi ir iegriežas reti vai nekad. Arī daudzi suņu saimnieki nav lasījuši ne Ministru kabineta, ne savas pašvaldības saistošos noteikumus un par to, ka mēsli aiz sava dzīvnieka jāsavāc un pat izmēros neliels suns jāved saitē. Ne velti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā informē, ka pērn palīdzība sniegta 857 bērniem, kuri cietuši no dzīvnieku kodumiem un skrāpējumiem. Turklāt šādu traumu skaits pieaug. Lielā daļā traumu vainojami pašu mājdzīvnieki, bet daudzos gadījumos bērni cieš no nepieskatītiem dzīvniekiem uz ielas vai pagalmos.
Pašvaldības cenšas suņu saimniekus audzināt ar labiem piemēriem, bet ne ar bargiem sodiem. Šogad Lielās talkas laikā Jelgavā vairāku daudzdzīvokļu māju pagalmos bija plānots uzstādīt atkritumu tvertnes suņu ekskrementu savākšanai. Pagaidām tādi konteineri būs visproblemātiskākajos pagalmos, vēlāk, iespējams, arī citviet. Arī Rīgā vairākos mikrorajonos jau ir speciālas atkritumu urnas, kaut gan mēģinājumi radināt suņu saimniekus pie kārtības arī izgāzušies. Pirms dažiem gadiem Maskavas forštatē, Klusā dārza apkaimē, pašvaldība sadarbībā ar uzņēmējiem izvietoja speciālus maisiņus suņu atkritumu savākšanai, bet tos izplēsa un izmētāja. Līdzīgi notika Ventspilī, kur pērn uzstādīja suņu ekskrementu savākšanas urnas, bet tās vajadzēja pārveidot, lai varētu ievietot parastos plastmasas maisiņus, jo speciālos maisiņus nez kāpēc cilvēki izrāva.
Neapzinīgi suņu saimnieki nav tikai Latvijas problēma, bet citās valstīs ar to cīnās itin radikālām metodēm. Piemēram, pirms četriem gadiem Taivānā iedzīvotājus pat atalgoja par suņu izkārnījumu savākšanu. Suņu kaku savācēji varēja iegūt dāvanu čeku pusotra lata vērtībā. Nīderlandē Kristīgo demokrātu alianse vietējai pašvaldībai iesniegusi priekšlikumu izveidot suņu DNS kodu banku, lai varētu analizēt publiskās vietās atstātos suņu izkārnījumus un dzīvnieka īpašnieku saukt pie administratīvās atbildības. Sods par apkārtējās vides piesārņošanu gan būtu mazāks nekā maksimālais administratīvais sods par šādu pārkāpumu Latvijā – 150 eiro. Tiesa, Nīderlandē suņu saimnieki informāciju DNS kodu bankā varētu iesniegt brīvprātīgi un saņemt pašvaldības nodevas atlaidi. Amsterdamā suņa saimniekam esot jāmaksā apmēram 130 eiro liela suņa nodeva gadā. Nodevas tiek izlietotas speciālu suņu tualešu ierīkošanai sabiedriskajos parkos vai zaļajās zonās un klaiņojošo dzīvnieku aprūpei un patversmēm. Nīderlandieši gan ideju par suņu DNS kodu banku lielākoties uztver kā šogad izskanējušu pirmā aprīļa joku.
***
UZZIŅAI
• Mājdzīvnieka īpašniekam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava dzīvnieka ekskrementus.
• Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus.
• Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suni ved pavadā jebkurā diennakts laikā.
• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana noteikts, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – no desmit līdz 500 latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 1000 latiem.
Avots: Ministru kabineta noteikumi nr. 266 Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Saeima Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā apstiprina Kasparu Pudānu
Saeima ceturtdien, 19.decembrī, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā apstiprināja brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu. K.Pudānam ir vairāk nekā 20 gadu dienesta pieredze NBS,...
Lasīt tālākLatvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālākAptauja: 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieki padara cilvēkus laimīgākus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem,...
Lasīt tālāk