• Tweet

Ohaio štata Klīvlendas pilsētā valda līksmība – pēc vairāk nekā desmit gadu bezvēsts prombūtnes atradušās trīs jaunas sievietes, kuru meklēšana faktiski jau bija pārtraukta.

Viena no viņām nolaupīta 2000. gadā, otra – 2003. gadā, bet trešā – 2004. gadā, un policija uzskata, ka visus šos gadus sievietes pavadījušas kādā mājā Klīvlendā, no kuras tika atbrīvotas, pateicoties vienas nolaupītās uzņēmībai. Ir apstiprināts, ka apcietināti trīs aizdomās turētie – mājas īpašnieks un divi viņa brāļi.

«Palīdziet! Mani sauc Amanda Berija… Es tiku nolaupīta un jau desmit gadu esmu bezvēsts prombūtnē. Bet tagad es esmu brīva,» šādu tālruņa zvanu pirmdien saņēmuši Klīvlendas glābšanas dienesta tālruņa 911 operatori. Laikraksts Cleveland Plain Dealer raksta, ka zvanītāja arī nosaukusi mājas, kurā turēta, adresi, piebildusi, ka tajā atrodas arī citi cilvēki, bet nolaupītājs uz laiku izgājis, kā arī mudinājusi policiju pēc iespējas ātrāk ierasties notikuma vietā. Jau pēc nepilnas pusstundas ēku pametušas divas citas nolaupītās – Džīna Dehesusa un Mišela Naita, kā arī kāda sešus gadus veca meitenīte – saskaņā ar neoficiālu informāciju, tā ir A. Berijas meita, kuras tēvs ir nolaupītājs.

26 gadus vecā A. Berija pazuda 2003. gadā, dienu pirms savas 17. dzimšanas dienas. Meitene, kas strādāja Burger King restorānā, bija zvanījusi māsai, sakot, ka ir beigusi darbu un dodas mājās, taču kopš tā laika viņu neviens vairs nebija redzējis. Brīvībā viņa nokļuva, pateicoties pašas uzņēmībai un kaimiņa Čārlza Remzija palīdzībai. Televīzijas kompānijai WEWSTV kaimiņš stāstījis, ka bijis ļoti pārsteigts, caur kaimiņmājas stikla durvīm redzot, ka kāda sieviete mēģina izlauzties ārā un sauc pēc palīdzības. Č. Remzijs stāstījis, ka viņš zinājis, ka šajā namā dzīvo kāds vīrietis, taču viņam nav bijis ne jausmas, ka tajā mitinās arī sieviete. Kaimiņš palīdzējis A. Berijai izkļūt no ēkas un iedevis savu mobilo tālruni, lai viņa varētu piezvanīt uz palīdzības dienestu.

Ēkā policijas darbinieki atraduši vēl divas nolaupītās. M. Naita bez vēsts pazuda 2000. gadā, kad bija nepilnus 20 gadus veca, bet Dž. Dehesusa – 2004. gadā, kad bija 14 gadu veca. Visas trīs sievietes un sešus gadus vecā meitene, kas atradusies ēkā, nekavējoties nogādātas vienā no Klīvlendas slimnīcām, kuras ārsts Džeralds Melonijs pēc neilga laika sasauktajā preses konferencē uzsvēris, ka viņu veselības stāvoklis ir labs. «Parasti šādi stāsti tik labi nebeidzas, tāpēc mēs esam ļoti laimīgi. Mums ir prieks par viņām,» sarunā ar Reuters uzsvēris ārsts.

Lai netraucētu izmeklēšanai, atbrīvotās sievietes ar medijiem nerunā, tādēļ pagaidām nav nekādas informācijas par viņu nolaupīšanas un ieslodzījuma apstākļiem, arī ziņas par nolaupītāja personību ir minējumu līmenī. Policija apstiprinājusi, ka aizturēts 52 gadus vecais skolas autobusa vadītājs Ariels Kastro – tieši viņam kopš 1992. gada piederējusi māja, kurā gūstā turētas sievietes. Pēc tam, kad Klīvlendā izplatījušās ziņas par viņu atrašanos, vīrietis mēģinājis pamest pilsētu, taču nesekmīgi. Aizturēti vēl divi vīrieši – policija vēsta, ka tie ir 50 un 54 gadus veci, un Cleveland Plain Dealer norāda, ka tieši šādā vecumā ir A. Kastro brāļi. Kā jau šādos gadījumos mēdz notikt, kaimiņi apgalvo, ka viņiem nav radušās pat mazākās aizdomas, ka viņi dzīvojuši blakus noziedzniekam, taču sāk atcerēties dažādas nianses viņa uzvedībā, kurām būtu vajadzējis vedināt uz domām, ka kaut kas nav kārtībā. «Mēs nekad nedomājām, ka šis cilvēks kādam varētu nodarīt ļaunu,» sarunā ar interneta ziņu vietni

Cleveland.com sacījis Viktors Pretss, kurš reizēm ar A. Kastro cepis bārbekjū vai vizinājies ar kvadricikliem. Taču gan viņš, gan citi kaimiņi atzinuši, ka A. Kastro bijis samērā nesabiedrisks cilvēks, ciemos nevienu nav aicinājis, bet viņa mājas logiem allaž bijuši aizvilkti aizkari, bet viens no logiem pat bija aiznaglots ar dēļiem.

Reuters norāda, ka visas trīs sievietes turētas mājā, kura atrodas pavisam netālu no vietām, kur viņas savulaik pēdējo reizi redzētas. Gan A. Berijas, gan Dž. Dehesusas meklēšana notikusi samērā intensīvi. AP atgādina, ka 2004. gadā divi vīrieši apcietināti, jo turēti aizdomās par Dž. Dehesusas nolaupīšanu un noslepkavošanu, taču vēlāk pierādījumu trūkuma dēļ viņus nācies atbrīvot. Savukārt pērn kāds cietumnieks pēkšņi atzinies, ka noslepkavojis A. Beriju, taču, kad līķis viņa norādītajā vietā nav atrasts, saņēmis vēl četrarpus gadu cietumsodu par nepatiesu liecību. Savukārt M. Naitas meklēšana bijusi ļoti pavirša – policija, pamatojoties uz vairāku tuvinieku sniegto informāciju, nospriedusi, ka jaunā sieviete vienkārši aizbēgusi no mājām, jo regulāri konfliktējusi ar māti. Cleveland Plain Dealer korespondentiem izdevies sazināties ar M. Naitas māti Bārbaru, kura pašlaik dzīvo Floridā. «Es ceru, ka, ja tā patiešām ir mana meita, viņa atgriezīsies pie manis, lai es varētu palīdzēt viņai atgūties pēc visa tā, kas viņai bija jāpārdzīvo. Šo gadu laikā daudz kas ir noticis – viņai ir jaunākā māsa, kuru viņa nemaz nav satikusi,» sacījusi B. Naita.

Dž. Dehesusas māsīca Šeila intervijā CNN stāstījusi, ka meitenes māte Nensija nekad nav zaudējusi cerības, ka viņas meita atradīsies. «Tagad viņa uz Mātes dienu saņēmusi neticamu dāvanu,» teikusi Šeila. Savukārt A. Berijas māte Louvena Millere savas meitas atbrīvošanu tā arī nepiedzīvoja. Vairāk nekā trīs gadus viņa izmisīgi meklēja Amandu, taču sievietes veselības stāvoklis kļuva aizvien sliktāks un sliktāks, līdz 2006. gada martā L. Millere nomira. «Viņa vārda tiešā nozīmē mira dēļ salauztas sirds,» intervijā AP sacījusi ģimenes draudzene Dona Breidija, uzsverot, ka L. Millere līdz pēdējam brīdim ticējusi, ka viņas meita vēl ir dzīva.

***

PAZUDUŠAS UN ATRADUŠĀS

DŽEISIJA LĪ DAGARDA

11 gadu vecā Kalifornijas štata Soutleiktaho pilsētiņas iedzīvotāja pazuda 1991. gada pavasarī. Aculiecinieki stāstīja, ka meiteni, kura iznākusi no skolas un devusies uz autobusa pieturu, savā automašīnā ievilcis kāds pāris. Dž. L. Dagarda tika atrasta tikai 2009. gada augustā, kad kopā ar saviem nolaupītājiem – Filipu un Nensiju Garido – ieradās policijas iecirknī, lai nokārtotu kādas formalitātes, un izraisīja aizdomas policijas darbiniekos. Visus 18 gadus Dž. L. Dagarda bija nodzīvojusi Garido pāra savrupmājā Antiohas pilsētā, aptuveni 300 kilometru no Soutleiktaho un savam nolaupītājam dzemdējusi divas meitas.

Lai gan aptuveni kopš 2002. gada viņai bija pieejams gan tālrunis, gan internets, jaunā sieviete tā arī nebija vērsusies pēc palīdzības.

NATAŠA KAMPUŠA

10 gadu vecā Vīnes iedzīvotāja pazuda 1998. gada martā pa ceļam uz skolu. Citi skolēni stāstīja, ka netālu no skolas meiteni mikroautobusā ievilkuši divi vīrieši. Plašā meklēšanas operācija neko nedeva, un meitenei sava nolaupītāja – Volfganga Prikopila – gūstā kādā Vīnes priekšpilsētā nācās pavadīt vairāk nekā astoņus gadus. Noziedznieks bija izbūvējis īpašu bunkuru savrupmājas pagrabā, kurā turēja savu gūstekni. N. Kampuša stāstījusi, ka viņš centies izturēties labi, pat palīdzējis savai gūsteknei mācīties rakstīt un lasīt, taču draudējis, ka izdarīšot pašnāvību, ja viņa aizbēgs. 2006. gada augustā, izmantojot brīdi, kad nolaupītājs runāja pa tālruni (N. Kampuša tobrīd tīrīja viņa automašīnu), jaunajai sievietei izdevās izskriet uz ielas un vērsties pēc palīdzības. V. Prikopils izpildīja savus draudus, pāris stundas pēc meitenes izbēgšanas metoties zem vilciena, bet N. Kampušai izdevās attiesāt viņa īpašumu un saņemt 665 000 eiro lielu kompensāciju no valsts. Vēlāk viņa sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu 3096 dienas, kurā stāstīja par pārdzīvoto.

KATJA MAMONTOVA UN ĻENA SAMOHINA

Krievijas pilsētas Rjazaņas iedzīvotājas – 14 gadu vecā Katja Mamontova un 17 gadu vecā Ļena Samohina – pazuda 2000. gadā, pa ceļam no diskotēkas uz mājām. Meitenes tika atbrīvotas tikai 2003. gadā, pēc 44 gūstā pavadītiem mēnešiem, turklāt par savu atbrīvošanu viņas var būt pateicīgas Ļ. Samohinas attapībai – viņa kādai sievietei, kuru sastapa sava nolaupītāja dzīvoklī, paspējusi nodot kaseti, kurā bija lūgums pēc palīdzības. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka meitenes nolaupījis 50 gadu vecais Viktors Mohovs, kurš solījis viņas aizvest uz mājām. Tā vietā V. Mohovs viņas ieslēdzis pazemes bunkurā un padarījis par savām seksa verdzenēm. Ļ. Samohina savam nolaupītājam dzemdējusi divus dēlus, kurus V. Mohovs pametis daudzdzīvokļu ēku kāpņu telpās, un atbrīvošanas brīdī bija astotajā grūtniecības mēnesī. Nolaupītājam, kurš savu rīcību motivēja ar vēlmi «uzlabot demogrāfisko situāciju», piespriests 17 gadu cietumsods.

ELIZABETE SMĀRTA

2002. gada jūnijā no savas mājas guļamistabas Jūtas štata Soltleiksitijā pazuda 14 gadu vecā Elizabete Smārta.

Par nolaupīšanas aculiecinieci kļuva Elizabetes deviņus gadus vecā māsiņa Mērija Ketrīna, kura izlikās, ka ir aizmigusi. Viņa stāstīja, ka agrā rīta stundā guļamistabā ienācis kāds vīrietis, kurš, piedraudot ar nazi, piespiedis Elizabeti doties sev līdzi. Lai gan sākotnējais vīrieša apraksts, ko sniedza mazā meitene, bija samērā neprecīzs, pēc kāda laika viņa atcerējās, ka dzirdējusi vīrieša balsi kādā sanāksmē, kurā spriests par palīdzību bezpajumtniekiem. Pēc tam, kad E. Smārtas vecāki atsaukuši atmiņā vīrieša izskatu, mākslinieks uzzīmējis viņa attēlu, kas parādīts seriālā America’s Most Wanted un Lerija Kinga šovā.

Jau drīzumā nolaupītāja personība bija noskaidrota – tas bija kādreizējais sludinātājs Braiens Deivids Mičels.

Arī viņš bija redzējis televīzijas pārraides un kopā ar savu līdzdalībnieci un nolaupīto meiteni mēģināja bēgt, taču, pateicoties sabiedrības modrībai, 2003. gada 12. martā tika aizturēts. 2011. gadā noziedzniekam, kurš vairākkārt bija izvarojis meiteni, piesprieda mūža ieslodzījumu.

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš