• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
14/05/2013, Kategorija: Bizness

NaudaKaut arī šī nebija visgarākā apkures sezona, rīdzinieki tās sekas izjuta ar augstiem rēķiniem un turpina iekrāt parādus.

AS Rīgas siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis informē, ka līdz 9. maijam iedzīvotāju un uzņēmumu kopējais parāds par siltumenerģiju bija 13,9 miljoni latu, bet par šo apkures sezonu nav samaksāti 13,2 miljoni latu.

Salīdzinot ar aizvadīto apkures sezonu, parādi ir palielinājušies. Tam ir daži iemesli.

Pirmkārt, šajā apkures sezonā bija ļoti augsta gāzes tirdzniecības cena.

N. Talcis dabasgāzes iepirkuma cenu no pērnā gada oktobra līdz decembrim vērtē kā visaugstāko. Tāda cena, ja pieskaita arī akcīzes nodokli, nav bijusi nekad. Siltumenerģijas tarifs šajā apkures sezonā sāka sarukt tikai kopš 2013. gada janvāra. RS nācās ņemt īstermiņa kredītu 22,5 miljonu latu apmērā, lai norēķinātos ar piegādātājiem. Tā esot rekordliela summa.

Otrkārt, šī bijusi auksta apkures sezona, arī tāpēc iedzīvotāji RS maksājuši mazāk, jo rēķini ļoti daudzus šokējuši. 2008./2009. gada apkures sezonas vidējā āra gaisa temperatūra bija 1,8 grādi, bet šajā apkures sezonā laiks bija krietni vēsāks – vidēji mīnus 0,3 grādi. Tikpat auksta bijusi arī 2009./2010. gada apkures sezona, bet nākamā vēl sūrāka – ar mīnus 0,4 grādiem. Tikai 2011./2012. gada apkures sezonas vidējā āra gaisa temperatūra bija tīkama – 1,4 grādi. Šīs un vairāku iepriekšējo apkures sezonas ilgums bija gandrīz nemainīgs 192 līdz 194 dienas, krietni ilgāk kurināja 2009./2010. gadā – 201 dienu.

Cerīgākas prognozes rīdziniekus gaida šovasar. RS iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, un no 1. jūlija tarifs varētu samazināties par trim procentiem. Pagaidām tās ir prognozes – jāgaida SPRK lēmums.

Tarifa izmaksas vajadzētu samazināt arī siltumtīklu rekonstrukcijai, jo ziemā zaļojošo siltumtrašu zudumi tiek iekļauti tarifā – mēs, centralizētās siltumapgādes patērētāji, par to maksājam. Šogad RS plānojis kopumā rekonstruēt 11,75 kilometrus siltumtīklu. Lielākie rekonstrukcijas darbi paredzēti no Rušonu ielas līdz Prūšu ielai un no Prūšu ielas līdz Maskavas ielai 291 (614 m), no Pērnavas ielas līdz A. Čaka ielai un no A. Čaka ielas līdz Alauksta ielai (362 m), no Eksporta ielas 2A, gar Eksporta ielu līdz komunikāciju tunelim Republikas laukumā 3 (201 m), no dzelzceļa pārvada Krustabaznīcas ielā līdz Brīvības gatvei 354 (40–2 m), no Senču ielas 6 līdz Hospitāļu ielai 23 (362 m).

N. Talcis gan piebilda, ka arī jaunajās siltumtrasēs siltuma zudumi ir un būs, jo komunikācijas tiek ieguldītas minimālā dziļumā. Ir gadījumi, kad dziļāk zemzemē rakties nedrīkst, jo tur jau atrodas komunikācijas.

RS lēš, ka šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, iedzīvotāji aktīvāk norēķināsies par apkuri vasarā – no jūnija līdz augustam. Savukārt 0,7 miljoni latu ir ilgstošs parāds, to nav samaksājuši lielākoties uzņēmumi. RS tagad tiesājas ar parādniekiem. Šogad uzņēmums dzīvokļu īpašniekiem izsūtījis 13 000 vēstuļu, kuros informēja par mājas kopējo parādu, ja apsaimniekotājs nebija norēķinājies par saņemtajiem pakalpojumiem.

Avots: nra.lv /Antra Gabre

290 skatījumi




Video

VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu

17/12/2024

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...

Lasīt tālāk
Video

Kavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju

17/12/2024

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!

13/12/2024

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās

12/12/2024

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

12/12/2024

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...

Lasīt tālāk
Video

Plānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā

29/10/2024

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...

Lasīt tālāk
Video

Irēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...

Lasīt tālāk
Video

Kaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...

Lasīt tālāk
Video

Mazinās administratīvo slogu būvniecības jomā

23/10/2024

2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...

Lasīt tālāk
Video

ĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”

18/10/2024

“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...

Lasīt tālāk