• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
16/05/2013, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais

ubagsPretēji plaši kultivētam uzskatam, ka Latvijā cilvēki ir atkarīgi no pabalstiem un tāpēc neiet strādāt, nu arī Pasaules bankas (PB) eksperti pētījumā “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?” secinājuši, ka mūsu valstī nav plašas atkarības no pabalstiem, kas mazinātu iedzīvotāju vēlēšanos strādāt.

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu saņem salīdzinoši ļoti neliela iedzīvotāju daļa – vistrūcīgākie, un krīzes gados šī pabalsta saņēmēju īpatsvars bijis vidēji tikai divi procenti no visiem iedzīvotājiem, ko nevar uzskatīt par lielu, gluži otrādi.

«Mūsu pētījums neapstiprina apgalvojumu, ka Latvijā pastāv plaša atkarība no pabalstiem,» uzsvēra PB vecākā ekonomiste Emīlija Sinote. Izanalizējot pabalstu saņēmēju datus, izrietējis secinājums, ka bezdarbnieka pabalstus un GMI pabalstus saņem un krīzes laikā saņēma ļoti neliela iedzīvotāju daļa, kas neļauj uzskatīt, ka līdz ar to veidojas plaša atkarība no šiem pabalstiem.

PB eksperti redz, ka GMI ir kā līdzeklis krīzes situācijā un to saņem tikai divi procenti no iedzīvotājiem (krīzes karstumā šis procents palielinājās līdz četriem procentiem), kas ir «normāls skaits pabalsta saņēmēju». E. Sinota arī teica, ka šis pabalsts ir salīdzinoši neliels, tiek izmaksāts īsu laiku. «Ja mēs gribētu teikt, ka Latvijā ir atkarība no šiem pabalstiem, tad cilvēku īpatsvaram, kas saņem šos pabalstus, vajadzētu būt lielākam.» Eksperte arī norāda, ka pabalstus vairākumā gadījumu cilvēki zaudē, ja atrod darbu, kaut arī ar minimālu atalgojumu. Par GMI pabalstu pētījumā arī teikts, ka tas ir bijis «labi mērķēts», proti, pabalstu saņem tieši visnabadzīgākie, tie, kuriem pabalsts visvairāk vajadzīgs, taču tā apmērs un pārklājums ir pārāk zems. «Lai gan valdība krīzes laikā palielināja izdevumus sociālajā jomā un tieši tiem pabalstiem, kuru izmaksa balstīta, novērtējot cilvēku ienākumus, tomēr izdevumi universāliem pabalstiem, kurus piešķir neatkarīgi no ienākumiem, saglabājušies augsti un ir augstāki nekā mērķētie pabalsti,» secina E. Sinota.

Viens no šādiem pabalstiem ir ģimenes valsts pabalsts, kuru gan krīzes laikā apcirpa (noņēma koeficientus, kas ļāva ģimenēm ar vairākiem bērniem saņemt lielāku pabalstu), tomēr to izmaksā visiem vecākiem neatkarīgi no ienākumiem. No PB pētījuma izriet, ka šī sistēma būtu jāmaina. Tam teorētiski piekrīt arī Labklājības ministrija, tomēr pagaidām reformu virziens nav skaidrs. Vēl nesen labklājības ministre Ilze Viņķele sacīja, ka pabalsta diferencēšana nenozīmētu tā atņemšanu ģimenēm ar vidējiem un augstiem ienākumiem, taču vakar, kad Labklājības ministrijā PB iepazīstināja ar pētījumu, izskanēja viedoklis, ka ministrija ir gatava uzsākt diskusiju par izmaiņām, iespējams, padarot kādus no universālajiem pabalstiem par mērķētiem, nevis pieejamiem visiem, tādējādi novēršot situāciju, ka pabalstus saņem arī turīgākie sabiedrības locekļi.

«Bezdarba situācijas risināšana pašlaik ir ļoti nozīmīga ne vien Latvijai, bet visai Eiropai. Valstis mēģina atbildēt uz jautājumu – kā veidot efektīvu pēckrīzes nodarbinātības politiku,» sacīja PB Polijas un Baltijas valstu reģionālais direktors Havjers Devikto. Galvenais ceļš Latvijai ir bez darba esošo cilvēku atgriešana darba tirgū, uzlabojot pirmspensijas vecuma cilvēku un jauniešu iekļaušanos darba tirgū.

Latvija gatavojas

PB pētījumā ietvertos datus un secinājumus izmantot, jau līdz šā gada augustam izstrādājot priekšlikumus sociālās drošības pasākumu pilnveidei. Labklājības ministrijas plānotās iniciatīvas 2014. gadam ir neapliekamā minimuma celšana un atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielināšana, tāpat minimālās algas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta celšana cilvēkiem ar 1. un 2. invaliditātes grupu.

Avots: nra.lv /Inga Paparde

277 skatījumi




Video

Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki

18/12/2024

Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...

Lasīt tālāk
Video

Puse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā

18/12/2024

Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...

Lasīt tālāk
Video

VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu

17/12/2024

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...

Lasīt tālāk
Video

Kavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju

17/12/2024

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro

13/12/2024

Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!

13/12/2024

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...

Lasīt tālāk
Video

Tuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk

13/12/2024

Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās

12/12/2024

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

12/12/2024

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...

Lasīt tālāk
Video

Plānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā

29/10/2024

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...

Lasīt tālāk