• Tweet

Jūrmalā vēlēšanu tuvums jūtams krietni vien vairāk nekā citviet Latvijā – reklāmas ar partiju saukļiem un lokomotīvēm ņirb vai uz katra stūra.

Vēlmi iekļūt pilsētas deputātu piecpadsmitniekā izteikuši 16 saraksti ar kopumā 261 kandidātu. Tāda degsme ir saprotama, jo pilsēta ir viena no turīgākajām Latvijā – tās konsolidētais budžets ir 64,7 miljoni latu.

Šīs vēlēšanas Jūrmalā tiešām izceļas uz iepriekšējo fona, jo pat mikroautobusu aizmugurējos stiklus rotā uzmācīgas vēlēšanu reklāmas. Ar tām vēl nepietiek – pieturvietās pat atrodamas bezmaksas avīzes, kur var uzzināt, kāpēc jābalso par tā vai cita kandidāta pārstāvēto sarakstu un par leiputriju, kas te būs, ja viņš tiks arī ievēlēts. Netiek smādēta arī tiešāka vēlētāju ietekme – cits dala bezmaksas miltu pakas, vēl cits kino vai cirka biļetes. Izjūta tāda, ka spiests ar aprēķinu: jo pamatīgāks presings, jo labāk. Zināmā mērā tas ir devis augļus, un daži aptaujātie nenoliedza, ka balsos par eksmēru Gati Truksni, jo viņš, lūk, samazinājis nekustamā īpašuma nodokli un izdarījis ko vairāk nekā visi citi viņa priekšgājēji, kuri četru gadu periodā bijuši tieši četri: korupcijā apsūdzētais Raimonds Munkevics, Romualds Ražuks, kurš pēc demisijas devis priekšroku darbam Saeimā, pirms pāris mēnešiem izbalsotais G. Truksnis un šobrīd pie pilsētas stūres esošais Juris Visockis (Vienotība). Nekas unikāls gan tas visā Jūrmalas vēsturē nav – mēru rotācija te vienmēr bijusi liela, un ne reizi vien tas beidzies ar tiesvedībām un pat ar apcietinājumu.

Liela sadrumstalotība

Viens no iemesliem, kāpēc Jūrmala tik ļoti izceļas citu pašvaldību vidū, – partiju sadrumstalotība: šobrīd domē ir 15 deputāti no 10 sarakstiem (2009. gadā piedalījās 14, bet 2005. gadā – pat 21 saraksts). Arī nākamais sasaukums solās būt tikpat raibs – pieteikušies 16 saraksti, un daudzi prognozē līdzīgu iznākumu kā pirms četriem gadiem (pa trim deputātu vietām toreiz

ieguva Saskaņas centrs un Jūrmala – mūsu mājas, bet pārējas partijas – divas vai vienu vietu). No esošajiem deputātiem tikai divi nav nevienā no šīm vēlēšanām pieteiktajām listēm (Dzintra Hirša un Marija Vorobjova, ar kuru arī saistīta tiesvedība). Ja pārlūko uzvārdus, var atrast pazīstamus un arī svešākus ļaudis, bet daudzi no tiem listēs ir ne pirmo reizi, daļa pat pabijuši deputātu godā. Nenoliedzami interesantas ir rokādes, kā no viena politiskā spēka uz citu ik reizi pārceļo vieni un tie paši ļaudis. Bet arī tas nav nekas neparasts Jūrmalai – te izslēgšana no partijām un pāriešana uz citu politisko spēku ir gluži ierasta parādība.

Savu interešu realizētāji

«Patiesībā Jūrmalā nav nekāda sakara ar partijām, jo tie ir cilvēki, kas vēlas nokļūt domē, tad – koalīcijā, bet vēl pēc tam – īstenot savas intereses. Diemžēl sabiedrība pēc tam maz ko var izdarīt, vien noskatīties, kā tiek veidotas pilnīgi nevajadzīgas darba vietas radiniekiem un draugiem,» rokas noplāta Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) priekšsēdētājs Uldis Kronblūms, kurš arī bija plānojis startēt vēlēšanās no Vienotības saraksta, taču izstājies pēc saķeršanās ar J. Visocki, kurš nikni uzbrucis JAB par to, ka tā tikai «čakarējot cilvēkus». «Nu labi, Visocka kungs tik principiāli mums uzbruka, bet būtu labi, ja viņš pret iepriekšējo mēru rīcību būtu bijis tikpat principiāls. Vai jel reizi viņš pret tiem vērsās prokuratūrā?» iebilst U. Kronblūms. Viņš par labu alternatīvu uzskata iespēju piedalīties arī iedzīvotāju apvienībām, ko pašreizējais likums lielajām pilsētām liedz, bet par ko viņš un domubiedri vēl esot gatavi pacīnīties. Par deputātu kandidātiem viņš izsakās atturīgi, vien paironizē, ka G. Truksnī, kas tagad pārstāvēs zaļzemniekus, dabas pamatņu aizstāvi gan nekad nav izjutis. «Tas viss izskatās vairāk pēc vēlmes izrādīties, bet nevis darīt ko konkrētu,» rezumē JAB priekšsēdis.

Trīskārša korupcija

Arī Silvija Vīksniņa, kas savulaik vadīja Jūrmalas Ziņas un šajās vēlēšanās kandidē no Reformu partijas saraksta, sarkastiski teic, ka pašvaldībā ir vismaz trīs problēmas: korupcija, korupcija un vēlreiz korupcija. Uzņēmēji pat apgalvojot, ka otkatam patlaban aizejot vairāk nekā 30%. Ja investīciju projektos septiņu gadu laikā izlietoti 215 miljoni latu, tad – kas tie ir par skaitļiem! Un kur tad vēl summas deputātu prēmēšanai, kas tiek minētas kuluāros: par neierašanos uz domes sēdi – 1000 latu, 5000 latu – par pareizo balsojumu, 10 000 latu par tālāko sadarbību. Un kur tad vēl citi ietekmēšanas līdzekļi: vietas valdēs, zemes gabali. «Es pašreizējo koalīciju dēvēju par zelta astoņnieku, kas tagad vaiga sviedriem pūlas savus posteņus tā arī saglabāt. Un tie milzīgie tēriņi pašreklāmai, kas G. Trukšņa gadījumā tiek lēsti 150 000 latu apmērā, – vai tie notiek no savas kabatas?» retoriski vaicā S. Vīksniņa.

Tukša runāšana un meli

Pilsētas mērs Juris Visockis to nodēvē par cilvēku zombēšanu. Pirmsvēlēšanu populisms sasniedzis apogeju: neesot kur nospļauties, katrā ceļa malā stāvot pa «labākajam». Turklāt daudzi saukļi esot meli. Kaut vai par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, ar ko tā lieloties G. Truksnis. «Patiesībā nekāda atlaide nav notikusi. Valsts devusi tiesības pašvaldībām regulēt nodokli – no 0,2% līdz 1,5%, bet neapsaimniekotajām zemēm – pat 3%. Šogad dome piemēroja 0,46%, lai gan varēja piemērot 0,2%. Man, piemēram, nekāda atlaide neiznāca, un tā bija kādiem 30%, vēl tikpat lielam iedzīvotāju skaitam tas tiešām samazinājās, bet vēl trešajiem – pat palielinājās. Bet, ja to visu pateiktu, nebūtu taču ko avīzēs rakstīt un uz plakātiem ko zīmēt,» piebilst J. Visockis. Viņš uzskata, ka daudz kas palicis pusratā, piemēram, ūdensvadu un kanalizācijas projekts, ielu remonti! Nav uzcelts arī kultūras centrs! Toties celtas bezjēdzīgi dārgas socmājas, lai gan to vietā pilsēta varēja nopirkt brīvos un daudz lētākos dzīvokļus. Un tik nesaimnieciska rīcība notikusi tikai tāpēc, ka koalīcija un līdzšinējā domes vadība rīkojusies pēc principa: dome – SIA Mūsu mājas.

Piedāvājums bagātīgs

G. Truksnis gan noraida uz viņu vērstos pārmetumus. Neatkarīgajai pirms neilga laika viņš pauda, ka «maitu lijas» panākušas viņa demisiju, jo tām nepatikusi viņa kategoriskā nostāja vairākos jautājumos, tajā skaitā – NĪN atlaides. Viņš ir pilns apņēmības uzvarēt šajās vēlēšanās, kurās viņš startē no ZZS saraksta, – par to liecinot arī tas, ka 61% jūrmalnieku, kā apstiprinot aptaujas, atbalstot viņu. Bet tikpat dedzīgi savai uzvarai tic arī citu partiju līderi, kuri reklamējas visaktīvāk: gan R. Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas), gan miljonārs Aleksandrs Bašarins (Uz priekšu, Latvija!), kura mūžīgais lozungs ir «Investīcijas un attīstība» – it īpaši jau apartamentu celtniecībā, un kura sarakstā rodami vairāki labi pazīstami cilvēki, tajā skaitā deputāti Zigurds Starks, Vladimirs Maksimovs, Dzintra Homka, gan otrs miljonārs Māris Dzenītis (Reģionu alianse). Vēl jau ir arī mūžīgā vērtība Ilmārs Ančāns (Mūsu zeme), nacionāļi un Aigars Tampe, un Juris Griķis, tāpat Vienotība ar Juri Visocki kā pirmo numuru, Saskaņas centrs ar Larisu Loskutovu un arī Reformu partija.

***

Jūrmala

Kandidātu skaits: 261

Sarakstu skaits: 16

Iedzīvotāju skaits: 56 334

• 77% pilsoņu,

• 18% nepilsoņu,

• 5% ārvalstnieku

Nacionālais sastāvs:

• 50% latvieši,

• 35% krievi,

• 3,9% baltkrievi,

• 9,4% pārējie

Pilsētas platība: 9802,3 ha

Garums: 32 km

Avots: Jūrmala skaitļos 2013

Avots: nra.lv /Aisma Orupe