D.Pavļuts: Industriālo zonu izveidei reģionos būs pieejami 12,6 miljoni latu
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets šodien, 21.maijā, atbalstīja jaunu, Latvijā vēl nebijušu atbalsta programmu industriālo zonu izveidei un attīstībai Latvijas reģionos. Programmas mērķis ir līdzfinansēt ražošanas telpu izveidi un rekonstrukciju, lai reģionos veicinātu industriālo zonu attīstību, veidotos jauni uzņēmumi un darbavietas.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Industriālo zonu izveide un attīstība reģionos ir viens no Nacionālās industriālās politikas galvenajiem mērķiem. Lai reģionos attīstītos uzņēmējdarbība un ienāktu jaunas investīcijas, svarīgs priekšnoteikums ir atbilstoša infrastruktūra un piemērotas ražošanas telpas. Tieši tāpēc Ekonomikas ministrija ir izveidojusi pilotprojektu, lai uzņēmēji varētu saņemt atbalstu ražošanas telpu izveidei un rekonstrukcijai reģionos. Šobrīd pieejamais finansējums ir 12,6 miljoni latu, kas līdz 2015.gadam ļaus sniegt atbalstu vismaz 27 apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, bet nākamajā struktūrfondu periodā industriālo zonu attīstībai plānojam novirzīt jau vairāk nekā 200 miljonus latu. Ikvienā pašvaldībā, kur tas ir ekonomiski pamatoti un uzņēmējiem nepieciešams, jābūt labi attīstītai, sagatavotai un pieejamai industriālajai teritorijai, kurā uzņēmumi var attīstīt ražošanu un radīt jaunas darbavietas.”
Atbalsta programmu „Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai” Ekonomikas ministrija izstrādāja nolūkā veicināt ražojošo komersantu attīstību un jaunu ražojošo komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu veidošanos reģionos, tādējādi samazinot reģionālās un teritoriālās atšķirības attiecībā uz uzņēmējdarbību un nodarbinātību, kā arī darbaspēka emigrāciju no reģioniem uz Rīgu vai ārzemēm.
Atbalsts industriālo telpu izveidei un rekonstrukcijai tiks sniegs komersantiem un ostu pārvaldēm, kas veiks ražošanas ēkas vai būves būvniecību, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī jaunuzcelto, renovēto vai rekonstruēto ražošanas ēku izīrēs vismaz trim savstarpēji nesaistītiem apstrādes rūpniecības nozares sīkiem (mikro), maziem vai vidējiem komersantiem vismaz uz desmit gadiem, kuri izveidos kopā vismaz 50 jaunas darba vietas.
Programmā pieejamais finansējums ir 12,6 miljoni latu, no kuriem 6,6 miljoni latu ir ERAF līdzfinansējums, bet valsts budžeta virssaistību finansējums veido 6 miljonus latu. Projekta īstenošanai pieejamais maksimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām ir 50 %; projekta minimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs nav ierobežots, maksimālais apmērs – 1 miljons latu. Projekts būs jāīsteno pilsētas teritorijā (vai 10 km attālumā no tās robežas) ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu virs 20 000, izņemot Rīgu. Projektu pieņemšana programmā sāksies vasaras vidū un par to tiks sniegta papildu informācija.
Programmas ietvaros attiecināmas būs rūpnieciskās ražošanas ēkas būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas izmaksas, kuras paredzētas apstrādes rūpniecības (Nace 2.red. C sadaļa) sīko (mikro), mazo vai vidējo komersantu ražošanas vajadzībām. Papildus rūpnieciskās ražošanas ēkas būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas izmaksām attiecināmas būs arī ūdensapgādes, siltumapgādes, sadzīves kanalizācijas, notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošanas un pārbūves izmaksas, pazemes komunikāciju infrastruktūras ierīkošanas un pārbūves izmaksas, gāzes, elektroenerģijas, sakaru komunikāciju infrastruktūras pievadu ierīkošanas un pārbūves, un pievadceļu būvniecība vai rekonstrukcija izmaksas projekta īstenošanas vietā.
Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Detalizēti ar programmas nosacījumiem var iepazīties MK mājaslapā.
Vēl par tēmu:
Ēģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālākPētījums: Baltijas valstīs pieprasījums pēc IKT speciālistiem turpina pieaugt
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis...
Lasīt tālākSieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākPamatojoties uz SPKC sniegto informāciju, PVD daļēji aptur PKS “Straupe” darbību
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk