Prezidents mēģinās uzpumpēt premjeru
Ņemot vērā, cik daudz aplamību savā darbā īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, nav grūti iedomāties, kādas bēdas notiktu ar valsti, ja šis ambiciozais cilvēks būtu nominēts par Ministru prezidentu, kā to bija iecerējusi Zatlera Reformu partija.
Par politikas vērotāju dēvētais Mārcis Bendiks secina, ka tā arī ir galvenā bīstamība Valsts prezidenta virzītajā iniciatīvā apveltīt Ministru prezidentu ar lielāku atbildību un pilnvarām. Latvija šādā ceļā varot iegūt gan īstu saulvedi, gan sprūdžveidīgu nelaimi: «Šis mehānisms dos cerību, taču vienlaikus nāks ar lieliem riskiem, un esmu pārliecināts, ka mēs tos pieēdīsimies pilniem vaigiem.»
Lai stiprāka valdība
Diskusiju par nepieciešamību pilnveidot valsts pārvaldības modeli prezidents Andris Bērziņš sāka pirms diviem gadiem, un pašlaik tajā iezīmēts sasniedzamais mērķis – stiprāka un stabilāka valdība. Savukārt pirms katrām vēlēšanām politiķu kultivētā ideja par tautas vēlētu prezidentu akadēmiskās vides dienaskārtībā nav iekļuvusi. Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars spriež, ka šādā ceļā Latvija iegūtu lentīšu griezēju vai autoritatīvu vadoni – atkarībā no ievēlētā personības, taču valdība no tā stiprāka nekļūtu. Bet tā, pēc A. Bērziņa un viņa pulcēto ekspertu domām, šobrīd ir lielākā valsts problēma. Nodrošināts ir varas līdzsvars, taču ne attīstība.
Koalīcijā un Ministru kabinetā notiekošo prezidents raksturo ar viņa iecienīto izteicienu: «Vājprāta murgi.» Attiecības koalīcijā ir hroniski briesmīgas. Sliktus ministrus atlaist nevar, jo to neļauj koalīcijas līgums. Politiskā atbildība ir vāja, jo premjers atbild tikai par savas partijas biedriem. Starp partijām notiek traucējoša sāncensība, un runas par valdības krišanu sākas jau pāris mēnešus pēc tās sastādīšanas. Bet vēlētājus tas viss neapmierina, tāpēc sabiedrības uzticība valdībai pašlaik esot tikpat zema kā atlaistās 10. Saeimas darbības pēdējos mēnešos.
Premjeram sava komanda
Trešdien augstskolā Turība organizētajā sarunā ar ekspertiem tika apspriestas gan valdības kaites, gan arī zāles to ārstēšanai – valdības stiprināšana. Tomēr tā nedrīkstot notikt, vājinot un ierobežojot Saeimu.
Politoloģijas zinātņu doktore Daina Bāra, kura vada prezidenta paspārnē nodibināto ekspertu grupu pārvaldības pilnveidei, apgalvo: «Stipra izpildvara ir iespējama, saglabājot stipru parlamentu.» Tomēr tūlītējas pozitīvas pārmaiņas neesot garantētas. Tās gaidāmas ilgtermiņā.
Šobrīd tiek pētītas vairākas gana revolucionāras idejas. Saskaņā ar pašreizējo kārtību prezidents nominē valdības vadītāju, bet Saeima apstiprina visu Ministru kabineta sastāvu. Jaunajā kārtībā parlaments balsotu tikai par premjera apstiprināšanu, un premjers pats sapulcētu savā skatījumā labāko komandu, tādējādi personiski atbildot par katru cilvēku tajā un izvairoties no tirgošanās par amatiem. Te gan vietā M. Bendika piesauktais risks, ka slikts premjers varētu savākt sliktu komandu. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš šo problēmu ieteic risināt ar prezidentam piešķiramām tiesībām atsaukt savu rīkojumu, «ja nominētais premjers piedāvājis valdības sarakstu, bet ne visas lietas tajā sendvičā ir ēdamas». Kusiņš gan apšauba, vai valdības iecelšanas kārtības maiņa novērsīs partiju vienošanos. Vienkārši tirgošanās notiks vēl agrāk. Šajā kontekstā bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs profesors Aivars Endziņš uzsver, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt, lai par ministriem nekļūst nekompetenti cilvēki, kas nepārzina savas atbildības jomas. Bet profesors Jānis Načisčionis pat rosina apsvērt provokatīvu ideju, vai ministrus nevajadzētu apmācīt līdzīgi kā ierēdņus Valsts administrācijas skolā.
Neuzticībai jābūt konstruktīvai
Cits ekspertu analizēts ierosinājums ir konstruktīvais neuzticības balsojums, proti, ja Saeima kaut kādu iemeslu dēļ nolemj gāzt valdību, tai automātiski jāieceļ nākamais premjers. Tad tiks mazinātas valdības šantažēšanas iespējamība un lielāku atbildību par savu rīcību uzņemsies arī parlaments. Šāda kārtība esot gan Vācijā, gan Spānijā un Polijā. Turpretim Latvijā, kā secina tiesību teorētiķis Jānis Pleps, valda hroniska valdības krīze. Vairākums vienmēr ir gatavs nogāzt valdību, bet nav vairākuma, kas būt gatavs vadīt valsti. Trešā atziņa, par ko eksperti ir puslīdz vienisprāt – premjers tomēr nedrīkst būt bezpartejisks, viņam jābauda politisko partiju uzticība. J. Pleps atgādina, ka Veimāras krīze pirms Hitlera atnākšanas tieši ar to arī sākās – bezpartejiskiem ielikteņiem.
Prezidenta kancelejā un akadēmiskajā vidē izstrādātie priekšlikumi konkrētā likumdošanas iniciatīvā varētu pārtapt jau rudenī. Politologs Ivars Ījabs darba uzdevumu raksturo šādi: «Ar nelielām izmaiņām spēles noteikumos panākt būtiskus uzlabojumus demokrātijas darbībā.»
Par to, vai un kad politiķi būtu gatavi šīm korekcijām, ar viņiem pašiem vēl nav runāts. Taču, kā atzīst Gunārs Kusiņš: «Deputāti vienmēr ir gatavi balsot tikai par to, kas sāksies ar nākamās Saeimas pirmo darba dienu.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākLembergs: Valdība nerūpējas par valsti
Valdība neko nedara, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos, uzskata partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Runājot par to, ko valdība piedāvā...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākLembergs: Lielbritānija ignorē manas cilvēktiesības
Lielbritānija pakļāvusi sankcijām bijušo Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, liecina Lielbritānijas oficiālās valdības informācijas vietnē publicētā ziņa. Komentējot...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs
Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākNedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies
Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālākIlgtspējīgi Halovīni – padomi, kā atzīmēt un dekorēt dabai draudzīgi
Halovīni strauji tuvojas, un līdz ar to mājās sāk parādīties ķirbji, dažādi krāšņi kostīmi un spocīgas dekorācijas. Taču, kamēr mēs gatavojamies šī gada rudenīgākajai naktij,...
Lasīt tālāk