• Tweet

Tuvojoties šosestdien gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, no vienas puses, ik dienu dzirdam par izmaiņām partiju reitingos, no otras, uzklausām plaša spektra politisko retoriku, kurā dominē skaļi vārdi par „tiesisku valsti”, „oligarhu ietekmes mazināšanu”, „korupcijas izskaušanu” un „sociālās spriedzes mazināšanu”. Tai pašā laikā īpašā priekšvēlēšanu „DnB NORD Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji par būtiskāko politiķu uzdevumu uzskata tautsaimniecības uzplaukuma nodrošināšanu un valsts vadībā vēlas redzēt izglītotus, gudrus cilvēkus, kuri spēj piedāvāt skaidru rīcības plānu, nevis izteiksmīgus saukļus.

Kā liecina tradicionālo „DnB NORD Latvijas barometra” pētījumā iekļauto indikatoru rādītāji, 65% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas valsts patlaban attīstās nepareizā virzienā, un līdzīga skepse vērojama arī konkrētākos indikatoros par ekonomisko situāciju valstī, respondentu ģimenes materiālo stāvokli, darba atrašanas iespējām un līdzšinējo valdības darbu šo un citu jautājumu risināšanā. Tai pašā laikā, salīdzinot pēdējo mēnešu rādītājus ar situāciju pirms gada, kad Latvijā notika gatavošanās 10. Saeimas vēlēšanām, tendence ir līdzīga – vērtējumi visos indikatoros kļūst nedaudz pozitīvāki, cerot uz to, ka jaunais deputātu sasaukums spēs efektīvāk risināt samilzušās sociālekonomiskās problēmas.

Lai arī sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss joprojām ir negatīvs (-32), tas ir viens no augstākajiem, kāds novērots četrdesmit līdz šim veikto „DnB NORD Latvijas barometra” ikmēneša pētījumu vēsturē. Aptuveni tikpat augsts tas bijis vien 2008. gada vasaras nogalē, kad sabiedrības diskusijās pamazām sāka parādīties krīzes tematika, un 2010. gada rudenī – arī priekšvēlēšanu gaisotnē.

Tieši tādēļ pētījuma otrā daļa veltīta sabiedrības cerībām, kas saistītas ar 11. Saeimas darbību, un līdzšinējās valsts vadības vērtējumam.

Vērtējot pagājušā gada rudenī ievēlētā parlamenta darbību, nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka tā ne ar ko nav atšķīrusies no iepriekšējās Saeimas, bet 16% respondentu domā, ka tā strādājusi vēl sliktāk nekā 9. Saeima. 5% respondentu uzskata, ka šī parlamenta sasaukuma laikā uzlabojusies ekonomiskā situācija valstī, bet tikai 1% piekrīt, ka uzlabojies iedzīvotāju dzīves līmenis.

Savukārt, prognozējot, kā Saeimas ārkārtas vēlēšanas mainīs situāciju valstī, ievērojama daļa iedzīvotāju uzskata, ka politiķi turpmāk rēķināsies ar to, ka parlamenta atlaišana ir gluži reāli īstenojama, tāpēc strādās labāk (32%), kā arī pati sabiedrība, apzinoties savu ietekmi, kļūs aktīvāka un prasīgāka pret politiķiem (25%). Tiesa gan, iedzīvotāji salīdzinoši bieži arī atzīmējuši, ka vēlēšanas neko būtiski nemainīs – tā domā 29% „DnB NORD Latvijas barometra” respondentu. Jāpiebilst, ka šādu viedokli biežāk pauduši iedzīvotāji, kuriem nav Latvijas Republikas pilsonības un tātad – iespēju piedalīties vēlēšanās (35%), savukārt pilsoņu vidū šāds viedoklis izskanējis retāk (27%).

Raksturojot galvenos uzdevumus, kuri būtu jāveic nākamajai Saeimai, absolūts vairākums respondentu – 62% – norādījuši nepieciešamību panākt tautsaimniecības uzplaukumu. Tomēr gana būtiska daļa (attiecīgi 39% un 31%) piekrīt populārajai politiskajai retorikai, ka jālikvidē korupcija un jāpadzen no varas oligarhi.

Tikmēr, salīdzinot iedzīvotāju viedokļus atkarībā no viņu iespējām piedalīties šajās vēlēšanās, jāsecina, ka pilsoņi biežāk nekā iedzīvotāji, kuriem nav LR pilsonības, par būtisku uzdevumu uzskata oligarhu padzīšanu no varas (attiecīgi 32% un 26%), kā arī efektīvu risinājumu atrašanu demogrāfijas problēmām (17% un 11%). Savukārt aptaujātie, kuriem nav LR pilsonības, biežāk norādījuši uz nepieciešamību palielināt pensijas (šim apgalvojumam piekrīt 24% nepilsoņu un 19% pilsoņu) un sakārtot nacionālos jautājumus (9% nepilsoņu un 5% pilsoņu). Pilnīga vienprātība vērojama vien atbalstā nepieciešamībai panākt tautsaimniecības izaugsmi – neatkarīgi no iespējām piedalīties vēlēšanās šis rādītājs abās grupās ir jau minētie 62%.

Jautāti, kādi politiķi patlaban, pēc iedzīvotāju domām, visvairāk nepieciešami valsts vadībā, vairākums aptaujāto norādījuši, ka vēlētos Saeimā un valdībā redzēt cilvēkus ar idejām un skaidru darbības plānu (61%), kā arī izglītotus un gudrus cilvēkus (54%). Tikmēr ceturtā daļa aptaujāto norāda, ka valsts vadībā jābūt cilvēkiem ar pieredzi politikā un nevainojamu reputāciju. Nedaudz mazāk – 23% – respondentu uzskata, ka valdībā jābūt cilvēkiem, kuri ir gatavi palielināt sociālās garantijas (pensijas, pabalstus utt.) pat tad, ja tas nozīmē līdzekļu samazināšanu citās jomās. Turklāt jāpiebilst, ka šim apgalvojumam piekrīt par deviņiem procentu punktiem vairāk iedzīvotāju, kuriem nav LR pilsonības, nekā balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.

Savukārt publiskajā retorikā nereti izskanējušajiem apgalvojumiem, ka valsts vadībā nepieciešami jauni cilvēki bez pieredzes politikā vai arī cilvēki ar pieredzi uzņēmējdarbībā un citās jomās, piekrīt relatīvi neliela daļa respondentu – tā domā 13-20% aptaujāto.

Avots: nra.lv