Latviju min kā negodīgu cukura tirgus dalībnieci
Latviju līdz ar vairākām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ES konkurences komisārs Hoakins Almunija nosauca par valsti, kurā no 2004. gada līdz 2011. gadam tikusi konstatēta aizliegta vienošanās cukura tirgū.
Latvijas iedzīvotāji savukārt ir sašutuši, ka kopš iestāšanās ES cukura cena kāpusi teju par trešdaļu.
Tirgū kartelis
«Vairāku Eiropas Savienības valstu cukura ražotāji ir apvienojušies kartelī,» kustības Efficient Consumer Responce Eiropas konferencē paziņoja H. Almunija. Viņš gan neatklāja uzņēmumu nosaukumus. Tā kā Latvijā kopš ES īstenotās cukura reformas šī saldviela vairs netiek ražota, teorētiski Latvijas uzņēmumi nevarētu būt vainīgo sarakstā. Tomēr H. Almunija atgādināja, ka konkurenci uzraugošās institūcijas no 2004. gada līdz 2011. gadam Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Rumānijā un Latvijā ir konstatējušas astoņus aizliegtas vienošanās darījumus cukura tirgū.
«Vienīgais līdz šim ar cukura tirgu saistītais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā bija 2004. gadā konstatētā aizliegtā vienošanās starp a/s Liepājas cukurfabrika un SIA Greis Loģistika, tomēr šis pārkāpums tika īstenots vēl pirms Latvijas iestāšanās ES un pirms ES cukura reformas. Par šobrīd veiktās Eiropas Komisijas izmeklēšanas detaļām Konkurences padomes rīcībā oficiālas informācijas nav,» Neatkarīgajai uzsvēra Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.
Uzcenojums bijis pat 56 procenti
Pirms trim gadiem gan ES, gan Latvijas cenu apkopotāji ar izbrīnu secināja, ka Latvijā, kurā maksātspēja un dzīves līmenis nav augstākais, iedzīvotāji pērk teju dārgāko cukuru ES. Par to ieinteresējās arī KP, kura 2010. gadā veica pastiprinātu cukura tirgus uzraudzību. Padome konstatēja, ka Latvijā augstās cukura cenas palīdzējusi noturēt patērētāju lojalitāte tieši Latvijā ražotajam cukuram. Iedzīvotāji bija gatavi iegādāties Latvijā ražotu cukuru par augstu cenu, pat neraugoties uz to, ka veikalos vienlaikus bija arī lētāks importa cukurs. Pircēju lojalitāti Jelgavas cukuram veicināja fakts, ka rūpnīca jau uz to brīdi bija pārtraukusi ražošanu un veikalos bija pieejamas vien pēdējās šajā cukurfabrikā saražotās cukura paciņas.
KP, izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, secināja, ka vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma amplitūda cukuram ir bijusi no 7 līdz 35 procentiem, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās no 4 līdz 56 procentiem.
Par to, ka lielveikali piemēro uzcenojumu, netieši liecina arī Ekonomikas ministrijas šogad veiktais cenu monitorings, jo baltais cukurs Dansukker janvārī maksāja no 0,78 latiem kilogramā (IKI Daugavpilī) līdz 0,99 latiem kilogramā (ELVI Lāčplēša ielā Rīgā). Aprīlī cenu amplitūda jau bija mazāka (no 0,86 līdz 0,89 Ls/kg), taču tas nenozīmē, ka cukurs veikalos maksātu lētāk. No 15 apsekotām tirdzniecības vietām tikai vienā veikalā cukura cena triju mēnešu laikā bija samazinājusies.
Reforma izgāzusies
Lai gan pirms ES cukura reformas īstenošanas 2005. gadā tika apgalvots, ka tā ļaus iegādāties patērētājiem cukuru par zemāku cenu, īstenībā šī saldviela ir kļuvusi tikai arvien dārgāka. Latvija no cukura ražotājvalsts reformas rezultātā ir kļuvusi par cukura importētājvalsti ar visām no tā izrietošajām sekām. 2005. gadā, kad cukuru ražoja gan Liepājas cukurfabrika, gan Jelgavas cukurfabrika, cukura vidējā mazumtirdzniecības cena bija 0,66 lati kilogramā, savukārt pērn – 0,84 lati kilogramā. Šobrīd baltais cukurs no Polijas, Zviedrijas, Dānijas vai Lietuvas veikalos nopērkams no 0,59 līdz 1,15 latiem kilogramā.
Tiesa, pēdējo septiņu gadu laikā vairākkārt tika mainīta arī PVN likme, taču tās ietekme nav bijusi tik liela, lai cukura cena pieaugtu par 27 procentiem.
«Salīdzinot vidējās mazumtirdzniecības cenas dažādās valstīs, redzams, ka zemākās cenas biežāk atrodamas tajās valstīs, kur ir vairāku uzņēmumu ražotnes, kā arī zemāka pirktspēja. Latvijā cukura ražotņu nav, taču, ņemot vērā iedzīvotāju gatavību par vietējās izcelsmes ražojumiem maksāt vairāk, nav pamata uzskatīt, ka, piemēram, vienas cukura ražotnes darbības turpināšana Latvijā būtu varējusi būtiski ietekmēt cukura realizācijas vidējo mazumtirdzniecības cenu Latvijā,» secināja KP.
Toreiz KP arī konstatēja, ka Eiropas cukura tirgū problēmas rada noteiktās cukura kvotas un augstā ievedmuita. Par konstatētajām problēmām KP informēja Zemkopības ministriju, kas vērsās Eiropas Komisijā. Vienlaikus KP vērsās Eiropas Komisijas Konkurences direktorātā ar lūgumu pārbaudīt, vai nepastāv konkurences tiesību pārkāpumi šajā tirgū, stāstīja I. Kabanova. Iespējams, atbilde uz šo KP lūgumu ir šobrīd EK veiktā pastiprinātā cukura tirgus uzraudzība.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk