Latviju min kā negodīgu cukura tirgus dalībnieci
Latviju līdz ar vairākām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ES konkurences komisārs Hoakins Almunija nosauca par valsti, kurā no 2004. gada līdz 2011. gadam tikusi konstatēta aizliegta vienošanās cukura tirgū.
Latvijas iedzīvotāji savukārt ir sašutuši, ka kopš iestāšanās ES cukura cena kāpusi teju par trešdaļu.
Tirgū kartelis
«Vairāku Eiropas Savienības valstu cukura ražotāji ir apvienojušies kartelī,» kustības Efficient Consumer Responce Eiropas konferencē paziņoja H. Almunija. Viņš gan neatklāja uzņēmumu nosaukumus. Tā kā Latvijā kopš ES īstenotās cukura reformas šī saldviela vairs netiek ražota, teorētiski Latvijas uzņēmumi nevarētu būt vainīgo sarakstā. Tomēr H. Almunija atgādināja, ka konkurenci uzraugošās institūcijas no 2004. gada līdz 2011. gadam Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Rumānijā un Latvijā ir konstatējušas astoņus aizliegtas vienošanās darījumus cukura tirgū.
«Vienīgais līdz šim ar cukura tirgu saistītais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā bija 2004. gadā konstatētā aizliegtā vienošanās starp a/s Liepājas cukurfabrika un SIA Greis Loģistika, tomēr šis pārkāpums tika īstenots vēl pirms Latvijas iestāšanās ES un pirms ES cukura reformas. Par šobrīd veiktās Eiropas Komisijas izmeklēšanas detaļām Konkurences padomes rīcībā oficiālas informācijas nav,» Neatkarīgajai uzsvēra Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.
Uzcenojums bijis pat 56 procenti
Pirms trim gadiem gan ES, gan Latvijas cenu apkopotāji ar izbrīnu secināja, ka Latvijā, kurā maksātspēja un dzīves līmenis nav augstākais, iedzīvotāji pērk teju dārgāko cukuru ES. Par to ieinteresējās arī KP, kura 2010. gadā veica pastiprinātu cukura tirgus uzraudzību. Padome konstatēja, ka Latvijā augstās cukura cenas palīdzējusi noturēt patērētāju lojalitāte tieši Latvijā ražotajam cukuram. Iedzīvotāji bija gatavi iegādāties Latvijā ražotu cukuru par augstu cenu, pat neraugoties uz to, ka veikalos vienlaikus bija arī lētāks importa cukurs. Pircēju lojalitāti Jelgavas cukuram veicināja fakts, ka rūpnīca jau uz to brīdi bija pārtraukusi ražošanu un veikalos bija pieejamas vien pēdējās šajā cukurfabrikā saražotās cukura paciņas.
KP, izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, secināja, ka vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma amplitūda cukuram ir bijusi no 7 līdz 35 procentiem, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās no 4 līdz 56 procentiem.
Par to, ka lielveikali piemēro uzcenojumu, netieši liecina arī Ekonomikas ministrijas šogad veiktais cenu monitorings, jo baltais cukurs Dansukker janvārī maksāja no 0,78 latiem kilogramā (IKI Daugavpilī) līdz 0,99 latiem kilogramā (ELVI Lāčplēša ielā Rīgā). Aprīlī cenu amplitūda jau bija mazāka (no 0,86 līdz 0,89 Ls/kg), taču tas nenozīmē, ka cukurs veikalos maksātu lētāk. No 15 apsekotām tirdzniecības vietām tikai vienā veikalā cukura cena triju mēnešu laikā bija samazinājusies.
Reforma izgāzusies
Lai gan pirms ES cukura reformas īstenošanas 2005. gadā tika apgalvots, ka tā ļaus iegādāties patērētājiem cukuru par zemāku cenu, īstenībā šī saldviela ir kļuvusi tikai arvien dārgāka. Latvija no cukura ražotājvalsts reformas rezultātā ir kļuvusi par cukura importētājvalsti ar visām no tā izrietošajām sekām. 2005. gadā, kad cukuru ražoja gan Liepājas cukurfabrika, gan Jelgavas cukurfabrika, cukura vidējā mazumtirdzniecības cena bija 0,66 lati kilogramā, savukārt pērn – 0,84 lati kilogramā. Šobrīd baltais cukurs no Polijas, Zviedrijas, Dānijas vai Lietuvas veikalos nopērkams no 0,59 līdz 1,15 latiem kilogramā.
Tiesa, pēdējo septiņu gadu laikā vairākkārt tika mainīta arī PVN likme, taču tās ietekme nav bijusi tik liela, lai cukura cena pieaugtu par 27 procentiem.
«Salīdzinot vidējās mazumtirdzniecības cenas dažādās valstīs, redzams, ka zemākās cenas biežāk atrodamas tajās valstīs, kur ir vairāku uzņēmumu ražotnes, kā arī zemāka pirktspēja. Latvijā cukura ražotņu nav, taču, ņemot vērā iedzīvotāju gatavību par vietējās izcelsmes ražojumiem maksāt vairāk, nav pamata uzskatīt, ka, piemēram, vienas cukura ražotnes darbības turpināšana Latvijā būtu varējusi būtiski ietekmēt cukura realizācijas vidējo mazumtirdzniecības cenu Latvijā,» secināja KP.
Toreiz KP arī konstatēja, ka Eiropas cukura tirgū problēmas rada noteiktās cukura kvotas un augstā ievedmuita. Par konstatētajām problēmām KP informēja Zemkopības ministriju, kas vērsās Eiropas Komisijā. Vienlaikus KP vērsās Eiropas Komisijas Konkurences direktorātā ar lūgumu pārbaudīt, vai nepastāv konkurences tiesību pārkāpumi šajā tirgū, stāstīja I. Kabanova. Iespējams, atbilde uz šo KP lūgumu ir šobrīd EK veiktā pastiprinātā cukura tirgus uzraudzība.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Valdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties
Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālāk