Vairāk tērē skaistos latus
Dizaina latu kolekciju papildinās vien divas monētas.
Apgrozībā vairāk parādījušās tās viena lata monētas, kas rotājas ar īpašu mākslinieku izstrādātu dizainu, liecina Neatkarīgās un banku speciālistu novērojumi. Iespējams, cilvēki, apzinoties, ka drīzumā valsts nauda mainīsies, šos vienlatniekus sākuši lietot, nevis glabāt kā ietaupījumus ar estētisku pievienoto vērtību.
Kopš 2001. gada, kad tika aizsākta īpaša dizaina viena lata apgrozības monētu programma, klajā nākusi 21 monēta, neieskaitot 1992. gadā kalto vienlatnieku ar lasi.
Monētas tradicionāli tiek izlaistas apgrozībā divas reizes gadā – neilgi pirms vasaras un ziemas saulgriežiem. Jau 10. jūnijā varam sagaidīt jaunu viena lata monētu – šoreiz ar kokles attēlu. «Dažādojam apgrozības naudaszīmju dizainu ar Latvijai raksturīgiem dabas un kultūras simboliem. Šo tradīciju godam turpināsim, līdz Latvija ieviesīs eiro, un arī šogad laidīsim klajā divas jaunas vienlatnieka monētas,» stāsta Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
2012. gada beigās kopumā apgrozībā bija 39,6 miljoni viena lata monētu, no kurām lielākā daļa ar laša attēlu. Citāda veidola vienlatnieku tirāžas ir nelielas, taču pietiekamas, lai monētas nonāktu pie cilvēkiem, kuri tās lieto vai uzglabā kā numismātikas vai mākslas vērtību. Kopš 2006. gada īpaša dizaina vienlatnieku metieni tika palielināti – no pusmiljona līdz miljonam, un kopējais līdz šim nokalto īpašā dizaina viena lata monētu skaits ir 17 miljonu, bet apgrozībā – maksājumos – šīs monētas iepriekš parādījās salīdzinoši reti.
«Kad pāriesim uz eiro, varēsim kalt ik gadu divas īpašas eiro piemiņas monētas ar Latvijas izraudzītu sižetu. Savukārt sudrabā, zeltā vai citā materiālā kaltās kolekcijas jeb jubilejas monētas turpināsim kalt, tikai viena lata nomināla vietā būs 5 vai 10 eiro,» sola M. Grāvītis.
Par skaisto latiņu lietošanas pieaugumu ikdienā Monētu dizaina komisijas locekle un Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle paskaidro, ka banka nav palielinājusi apgrozībā palaisto īpašo latu skaitu: «Ik pa brīdim šī nauda tiek lietota vairāk. Katram ir savs pamatojums izmantot naudu, kas, iespējams, dizaina dēļ atlikta krājkasītē neparedzētiem iemesliem. Viena no mūsu klientēm pat priecājas, ka šī nauda pašlaik tiek lietota vairāk, jo cer pabeigt savu kolekciju.»
Runājot par jēgu glabāt šo naudu, speciāliste teic, ka tai ir nominālvērtība naudas maiņas gadījumā, bet, ja būs eiro, šo monētu vērtību noteiks kolekcionāru pieprasījums. Viņa arī pastāstīja, ka iespējamās eiro ieviešanas dēļ novembrī iznākošajam latam paredzēta mazāka tirāža – vien pusmiljons. Cilvēku interese par naudu esot liela. To parādījušas arī milzu rindas pēc sudraba pieclatniekiem ar tautumeitu.
Uz eiro monētām arī būšot tautumeita un Latvijas ģerbonis.
Avots: nra.lv /Laura Sīle
Vēl par tēmu:
Ko ņemt vērā pensiju 3. līmeņa dalībniekiem, tuvojoties gada beigām
Tuvojoties gada izskaņai, ierasti novērojams pieaugums pensiju 3. līmeņa iemaksu apjomā. Latvijas Bankas dati rāda, ka arī pērn gada beigās veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā bija...
Lasīt tālākSEB grupa vienkāršos juridisko struktūru Baltijā
SEB grupa pieņēmusi lēmumu juridiski apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Lai stiprinātu savu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību,...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākFinanšu situācija šogad uzlabojusies tikai 19% Latvijas iedzīvotāju, kopumā noskaņojums negatīvs
Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs – 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% palikusi...
Lasīt tālākČetri ieteikumi, kā sagatavoties svētkiem finansiāli gudri un ietaupīt
Straujiem soļiem tuvojas svētku sezona un arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, lai gatavošanās Ziemassvētkiem nesagādātu pārāk lielas finansiālas raizes. Svētku laikā daudziem...
Lasīt tālākTēriņi Ziemassvētku svinībām daudziem nemainīgi – 37% tērēs tikpat cik pērn
Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākPensijas turpmāk pārrēķinās automātiski
Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās...
Lasīt tālāk