Darba līguma neesamība liedz saņemt sociālās garantijas
Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) secina, ka nereti nelaimes gadījumos darbā cieš vai bojā iet pašnodarbinātās personas. Vakar Tukuma novadā dzīvību zaudēja mežstrādnieks, kurš bija daudzbērnu ģimenes tēvs. Tā kā bojā gājušais bija reģistrējies kā pašnodarbināta persona, tad netika slēgts rakstveida darba līgums, kā rezultātā ģimenei nepienākas sociālās garantijas.
Darba inspekcija aicina rūpīgi izvērtēt visus nosacījumus, ko sevī ietver pašnodarbinātā statuss un darba veikšana uz uzņēmuma līguma pamata. Atgādinām, ka tikai darba līgums nodrošina pilnu sociālo aizsardzību – atvaļinājumu apmaksu, slimības pabalstu, atlaišanas un bezdarbnieku pabalstu, ārstniecības izdevumu apmaksu un rehabilitāciju utt. Turpretim ar pašnodarbinātām personām līguma attiecības nereti tiek izbeigtas, par to iepriekš nebrīdinot un neizmaksājot visu mutiski salīgto maksu. Ja noticis letāls nelaimes gadījums darbā, radinieki nesaņem sociālās garantijas.
Sākotnējā informācija liecina, ka vakar mežizstrādes darbos bojā gājušais vīrietis strādājis aptuveni 23 metru attālumā no vietas, kur tajā pašā laikā tika gāzts koks. Krītošais koks mainīja virzienu un uzkrita nodarbinātajam virsū. No gūtajām traumām mežstrādnieks notikumu vietā mira.
Bīstamajā zonā, kurā viens nodarbinātais veic koku gāšanu, vienlaikus nedrīkst atrasties citi nodarbinātie. Darba aizsardzības jautājumu neievērošana nereti maksā cilvēkam dzīvību, bet pašnodarbinātie bieži vien nav pietiekami izglītoti darba aizsardzības jautājumos un viņu darbu uzraudzība netiek veikta.
Visbiežāk pašnodarbinātās personas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādēļ bez tēva palikušajiem bērniem nav iespēju saņemt apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kā arī citas sociālās garantijas.
„Nenoslēdzot darba līgumu vai noslēdzot uzņēmuma līgumu, darbinieks uzņemas būtisku risku, ko viņš, iespējams, līdz galam neapzinās. Sociālās garantijas un Darba likumā ietvertās tiesības ir tikai daļa no tām, bet arī darba aizsardzības jautājumi tiek atstāti katra pašnodarbinātā ziņā. Un darbiniekam pašam vajadzētu atbildēt uz jautājumu, vai riski, kas nāk līdzi ar pašnodarbinātā statusu, atsver to nelielo finansiālo ieguvumu, ko dod mazāku nodokļu maksāšana,” norāda Darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.
Šogad nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši jau 16, bet smagus miesas bojājumus guvuši 83 nodarbinātie.
Vēl par tēmu:
Ēģiptes izcelsmes kartupeļos atklāj augu veselībai bīstamu baktēriju
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iznīcināšanai nosūtījis Ēģiptes izcelsmes kartupeļu kravu, jo kartupeļu paraugā, kas noņemts, veicot importa kontroli uz robežas, Valsts augu aizsardzības...
Lasīt tālākNoskaidroti pasaules lielākie uzņēmumi
Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie...
Lasīt tālākFebruārī tūristu mītnēs par 11,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada februārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 145,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 11,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gada februāri, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālākPVD ir atļāvis PKS “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņēmis lēmumu atļaut piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Straupe” atjaunot darbību pilnā apjomā. Atgādinām, ka PVD pagājušās nedēļas...
Lasīt tālākPētījums: Baltijas valstīs pieprasījums pēc IKT speciālistiem turpina pieaugt
Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis...
Lasīt tālākSieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju...
Lasīt tālākPamatojoties uz SPKC sniegto informāciju, PVD daļēji aptur PKS “Straupe” darbību
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā...
Lasīt tālākPopularitāti atgūst divu dienu ceļojumi nedēļas nogalēs pa Baltijas valstīm
Divu dienu ceļojumi nedēļās nogalēs atkal ieinteresējuši tos, kuri vēlas apskatīt neredzētas vietas tepat Baltijas valstīs, kā arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos daudziem būtiski...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk