Lata aizstāvji sūdzas tiesībsargam un Eiropas Komisijai
Eiropas institūciju pozitīvie atzinumi mūsu valsti ir nostādījuši viena soļa attālumā no eirozonas, bet lata aizstāvji vēl neatmet cerības un aktīvi izvērš pretošanās kustību ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās.
Biedrība Latvija par latu nosūtījusi atklātu vēstuli Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem, kurā informē par cilvēktiesību un demokrātijas pamatprincipu pārkāpumiem, kas saitīti ar Latvijas iedzīvotāju skepsi pret atteikšanos no lata. Biedrība vēršas pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu atcelt visus uzaicinājumus Latvijai pievienoties eirozonai līdz brīdim, kad tiks izpildītas ne tikai ekonomiskās prasības, bet tiks ievērotas arī cilvēktiesības un demokrātijas pamatprincipi. «Neskatoties uz to, ka Latvija formāli izpilda ekonomiskos nosacījumus eiro ieviešanai, pašu Latvijas iedzīvotāju absolūts vairākums ir pret eiro ieviešanu. Par to liecina daudzu autoritatīvu sociālu aptauju dati, un Latvijā to zina ikviens,» sacīts biedrības vēstulē. Tāpat Eiropas institūciju uzmanība tiek pievērsta tam faktam, ka šogad jau trīs organizācijas – Par Neatkarīgu Latviju, Latvija par latu un Par latu, pret eiro – mēģinājušas rosināt referendumus saistībā ar eiro ieviešanu, taču tās visas ir saņēmušas atteikumus.
Jāatgādina, ka biedrība Latvija par latu ir rosinājusi parlamenta atlaišanu, tādējādi protestējot pret deputātu nelokāmo virzību uz eiro ieviešanu. Tāpat biedrība ir pārsūdzējusi Euro ieviešanas kārtības likumu Satversmes tiesā kā neatbilstošu Latvijas konstitūcijas 1. un 2. pantam.
Arī biedrība Par latu, pret eiro uzskata, ka eiro ieviešanas procesā tiek rupji pārkāptas sabiedrības vairākuma cilvēktiesības, jo tautai tiek liegta iespēja šo valstij būtisko jautājumu izlemt referendumā. Ar šādu uzstādījumu biedrība ir vērsusies pie tiesībsarga Jura Jansona. Biedrība lūdz tiesībsargu sniegt atzinumu par Saeimas, valdības un atsevišķu iestāžu rīcības atbilstību Satversmē un starptautiskajos līgumos noteiktajām cilvēktiesību normām.
Saistībā ar apgalvojumu, ka tauta jautājumu par eiro ieviešanu izlēmusi jau referendumā par mūsu valsts pievienošanos Eiropas Savienībai, biedrība uzskata, ka šāds apgalvojums ir nekorekts, jo pirms referenduma sabiedrībai netika izskaidrotas balsojuma faktiskās sekas un kopš šīs tautas nobalsošanas pagājuši gandrīz 10 gadi, tādējādi būtiski mainījušies eiro ieviešanas nosacījumi. «Tādējādi par eiro valūtas ieviešanu tās pašreizējā veidolā Latvijas sabiedrība nemaz nav balsojusi,» uzsver biedrības Par latu, pret eiro pārstāvji, norādot, ka 2003. gadā notikušajā referendumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai nobalsoja mazāk nekā puse no visiem Latvijā reģistrētajiem balsstiesīgajiem, tāpēc Satversmes 77. pantā noteiktais kvalificētais balstu vairākums Satversmes 1. panta grozīšanai neesot sasniegts.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk