Sprūdža ministrijā nesaprotami atalgojumi
Salīdzinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbiniekiem izmaksātās algas aprīlī, maijā un jūnijā, redzamas milzīgas svārstības summās. Ministrijas amatpersonas detaļās neskaidro milzīgo atšķirību iemeslus, vien sausi norāda, ka atalgojums atkarīgs no prēmijām un atvaļinājuma naudām.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrā daļa liek ministrijām publicēt informāciju par darbinieku atalgojumu.
VARAM mājaslapā uz publikācijas gatavošanas brīdi bija atrodami atalgojuma saraksti par maiju un jūniju. Savukārt aprīļa atalgojumu Neatkarīgā no VARAM mājaslapas izkopēja maija vidū, taču maija beigās pēc publikācijas
Neatkarīgajā par nesamērīgi lielo atalgojumu Edmunda Sprūdža biroja darbiniekiem un atsevišķiem personīgi ministram politiski lojāliem ierēdņiem aprīļa saraksts no VARAM mājaslapas pazuda.
Zīmīgi, ka aprīlī atalgojums bija uzrādīts neto jeb uz rokas saņemtās naudas izteiksmē, maijā – bruto jeb pirms nodokļiem, bet jūnijā – atkal neto izteiksmē. Parasti ierēdņi šādu nekonsekvenci izmanto, lai žurnālistiem būtu grūti saprast tendences un izdarīt secinājumus. VARAM gadījumā izmantotā metode vēl vairāk palielina izmaksāto algu svārstības un atalgojuma principus ministrijā padara vēl nesaprotamākus. Kā zina jebkurš grāmatvedis, bruto izteiksme vidēji ir vismaz par 35% lielāka par neto izteiksmi.
Piemēram, atbilstīgi VARAM mājaslapā publicētajam, š.g. aprīlī departamenta direktore Ilze Āboliņa saņēmusi 1359,98 latus (neto), maijā – 1325,60 latus (bruto), jūnijā – 1300,71 latu (neto); VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs aprīlī – 1173,31 latu (neto), maijā – 1453,76 (bruto), jūnijā – 1552,43 (neto); departamenta direktors Mārtiņš Brencis aprīlī – 2367,54 latus (neto), maijā – 1219,64 latus (bruto), jūnijā – 1291,38 latus (neto); VARAM valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis aprīlī – 1399,49 latus (neto), maijā – 1406,13 latus (bruto), jūnijā – 1386,18 latus (neto); ministra
E. Sprūdža padomniece Solvita Gailiša aprīlī – 1634,16 latus (neto), maijā – 827,27 latus (bruto), jūnijā – 822,48 latus (neto);
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze aprīlī – 2199,4 latus (neto), maijā – 1116,76 latus (bruto), jūnijā – 1103,75 latus (neto); ministra E. Sprūdža padomnieks Uldis Spuriņš aprīlī – 1653,77 latus (neto), maijā – 839,28 latus (bruto), jūnijā – 839,28 latus (neto) utt.
No vērienīgajām algu svārstībām nav bijuši pasargāti pat E. Sprūdža tuvākie cilvēki: ministra padomniece Inga Antāne aprīlī saņēmusi 812,81 latu (neto), maijā – 405,84 latus (bruto), jūnijā (t.i., jau pēc zaudētajām pašvaldību vēlēšanām) – 393,62 latus (neto); ministra E. Sprūdža biroja vadītāja un dzīvesbiedre Kristīne Pelša aprīlī – 1907,99 latus (neto), maijā – 961,02 latus (bruto), jūnijā – 945,98 latus (neto).
Skaidrojot nesaprotamās atalgojuma svārstības, VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Linda Tilta sniedza atbildi: «Atalgojuma svārstības saistītas ar darbiniekiem izmaksāto atvaļinājuma naudu vai piemaksu, vai piešķirto naudas balvu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. nodaļai iestādē strādājošais var saņemt likumā paredzētās piemaksas vai naudas balvu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, ņemot vērā viņa ieguldījumu iestādes mērķu un uzdevumu sasniegšanā.»
Neatkarīgā arī Valsts kancelejai lūdza skaidrot krasās atalgojuma svārstības un no Valsts kancelejas preses sekretāres saņēma atbildi, ka detalizēts skaidrojums par šiem jautājumiem jāsniedz iestādes vadītājam, tātad ministram E. Sprūdžam. Ministru kabineta preses sekretāre Signe ZnotiņaZnota norādīja, ka atteikšanās skaidrot amatpersonas darba vērtēšanas kritērijus un atalgojuma noteikšanas kritērijus nav pieļaujama. Viņa uzsvēra, ka sabiedrības pārstāvjiem ir tiesības piedalīties arī pašā amatpersonu vērtēšanas procedūrā.
Pirms trim mēnešiem, analizējot VARAM aprīļa atalgojumu, Neatkarīgās uzmanību piesaistīja krasās disproporcijas. Piemēram, ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis aprīlī algā uz rokas saņēmis 2367,54 latus (uz papīra tas ir apmēram 3500 latu!). Uz šā atalgojuma fona nožēlojamas izskatās augstāko valsts vadītāju algas. Spriežot pēc valsts amatpersonu deklarācijas, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn mēnesī vidēji saņēmis tikai nieka 1901 latu pirms nodokļu nomaksas (t.i., uz rokas apmēram 1300 latu), arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šogad aprīlī saņēmusi tikai 1711 latus pirms nodokļu nomaksas, turpretim E. Sprūdža biroja vadītāja aprīlī saņēmusi 1907,99 latus uz rokas. Toreiz Neatkarīgā no ministrijas nesaņēma nekādu skaidrojumu.
Avots: nra.lv /Ritums Rozenbergs
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk