Lojalitātes akcijas Latvijas pircējiem maksā dārgāk nekā Igaunijā
Daļa pircēju aizraujas ar lielveikalu lojalitātes uzlīmju krāšanu, pat neiedomājoties, ka tieši tādu pašu produktu varētu nopirkt citā veikalā ātrāk, vienkāršāk un atsevišķos gadījumos arī lētāk.
Salīdzinot divu identisku akciju noteikumus viena un tā paša zīmola lielveikalā Latvijā un Igaunijā, Neatkarīgā secināja, ka Latvijā par akcijas uzlīmēm ir jāiztērē krietni lielāka summa nekā Igaunijā, taču tas nenozīmē, ka pie mums tās būtu mazāk populāras.
Šobrīd Rimi lielveikalos gan Latvijā, gan Igaunijā norisinās lojālitātes akcija Fontignac trauku iegādei. Latvijā vienu uzlīmi var saņemt, iztērējot 7 eiro, Igaunijā – 5 eiro. Lētāko preci – divu cepamo trauciņu komplektu – igauņi var iegādāties, sakrājot 40 uzlīmju, tas ir, par šajā veikalu tīklā iztērētiem vismaz 200 eiro, piemaksājot vēl 2,49 eiro. Latvijā identisks trauku komplekts Rimi nopērkams par 30 uzlīmēm, tas ir, iztērējot vismaz 210 eiro (nerēķinot, ka līdz gadumijai vienas uzlīmes vērtība bija vēl augstāka – 5 lati) un piemaksājot 2,83 eiro. Savukārt dārgāko šīs akcijas preci – čuguna katlu – Latvijas iedzīvotāji var iegādāties, papildus uzlīmēm piemaksājot 56,90 eiro, Igaunijas iedzīvotāji – par 9 eirocentiem vairāk.
SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija šīs atšķirības skaidroja ar tirgus īpatnībām. «Summa, no kuras sākot, ir iespējams saņemt vienu akcijas uzlīmi, ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, pircēju pirkuma groza lieluma un tamlīdzīgi,» sacīja L. Podskočija. To, vai arī nākamā Rimi lojalitātes akcija Igaunijas iedzīvotājiem būs izdevīgāka nekā pircējiem Latvijā, Rimi pārstāve neatklāja, piebilstot, ka šobrīd sīkāku informāciju uzņēmums nevar sniegt, «lai tas drīzāk nāk kā pārsteigums pircējiem».
Arī Maxima lojalitātes akcijā Berghoff trauku iegādei vienu uzlīmi var saņemt par pirkumu, kas pārsniedz 7 eiro. Igaunijas Maxima veikalos pašreiz norisinās akcija Dormeo produkcijas iegādei, kurā viena uzlīme tiek piešķirta par 10 eiro lielu pirkumu. Arī Maxima pagaidām neatklāj nākamās akcijas noteikumus. «Lēmumi par šīm akcijām tiek pieņemti, ņemot vērā tirgus situāciju, mūsu pircēju pirktspēju, kā arī katras akcijas preces specifiku. Pašlaik gan vēl nav skaidrības par to, kāda un kad varētu būt nākamā uzlīmju akcija, taču patlaban neredzam iemeslu, kādēļ būtu jāpaaugstina esošā vienas uzlīmes saņemšanas robeža,» Neatkarīgajai sacīja Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.
IKI lielveikali pircēju pievilināšanai savukārt izvēlējušies citu taktiku – uzlīmju vietā tiek piešķirts lojalitātes čeks, kuru var izmantot vienas lojalitātes preces iegādei.
Neatkarīgās lasītāja Antra šo lojalitātes čeku izmantoja, lai nopirktu mizošanas nazi. «Pat ar visu atlaidi cena nebija no zemākajām. Taču, tā kā man tāds bija vajadzīgs, reizē ar citiem pirkumiem iegādājos arī šo nazi,» Neatkarīgajai savā pieredzē dalījās Antra. Pārnākusi mājās un kārtīgi ieskatījusies čekā, viņa pārsteigta secināja, ka par lojalitātes čeka izmantošanu viņai likts piemaksāt. «Maksa par čeka izmantošanu bija simboliska – 1 eirocents, taču vienalga tā ir visai dīvaina izpratne par lojalitāti un pircēju piesaistīšanu. Turklāt ne veikalā, ne arī veikala mājaslapā nav informācijas, kas brīdinātu pircējus par šādu prasību,» sašutusi teica Antra.
SIA Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis Neatkarīgajai skaidroja, ka IKI lojalitātes programmā pircējiem par preci nekas papildus nav jāmaksā, tāpēc arī šī informācija par 1 eirocenta maksas uzrādīšanu pirkuma čekā nekur nav norādīta. «Diemžēl tehniski nav iespējams lojalitātes čeka svītru kodu kasē noskanēt nulles vērtībā, tāpēc mūsu risinājums šai situācijai ir tāds, ka faktiski čekā norādām preces cenu ar atlaidi, no tās atņemot vēl vienu eirocentu, kurš pēc tam pieskaitās atpakaļ kā summa par noskanēto lojalitātes čeka svītru kodu. Kopsumma no tā nemainās – pircējs par preci samaksā to cenu, kas attiecīgi norādīta akcijā,» skaidroja R. Janševskis.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākPopulārais Rīgas bārs “Sapņi un Kokteiļi” svin 15 gadus
Viens no Rīgas populārākajiem bāriem un izklaides vietām “Sapņi un Kokteiļi” svin savu 15. jubileju un ielūdz uz svinībām jau šo sestdien, 12.aprīlī, Rīgā, Blaumaņa ielā 32. Pasākumā...
Lasīt tālākLSKA: Brīvprātīgajā darbā vajadzētu vairāk iesaistīt augstas raudzes profesionāļus
“Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) iesaistījusies brīvprātīgā darba popularizēšanā starp LSKA ietilpstošo senioru organizāciju biedriem visā Latvijā. Brīvprātīgais darbs...
Lasīt tālākAtlaiž “airBaltic” vadītāju Martinu Gausu
Neuzticību Gausam akcionāru sapulces laikā pauda Satiksmes ministrija. 2025. gada 7. aprīlī notika Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” kārtējā akcionāru sapulce, kurā...
Lasīt tālākLBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālāk