Iedzīvotāji nolikuši ieročus karā pret jauno Maximu Mežciemā
Topošais Maxima lielveikals Mežciemā Rīgā jau kopš pašiem pirmsākumiem ir bijis milzīgu kaislību objekts.
Lai gan lielveikala ēka Biķernieku ielā 121 vēl ne tuvu nav nodota ekspluatācijā, tirgotāji ar darba sludinājumiem jau ir sākuši meklēt kasierus, pārdevējus un apkopējus. Veikalu ķēdes Maxima pārstāvis Jānis Beseris Neatkarīgajai klāstīja, ka darbinieku meklēšana esot ilgstošs process. Tomēr ēkas nodošana ekspluatācijā nebūt nav akmenī iecirsta, jo Rīgas pilsētas būvvalde jau otro mēnesi gaida, kad tiks sakārtota ēkas dokumentācija. Vēl jo interesantāk – kas un kad sakārtos dokumentus, nezina arī pati Maxima, kas ar nenotveramajiem ēkas investoriem kontaktus uzturot tikai pa epastu.
Tikai elektroniski
Lielveikals Maxima telpas Biķernieku ielā 121 nomās, savukārt būves attīstītājs un investors ir SIA Homburg Bikernieku Properties. Kad pēc Zolitūdes traģēdijas visos Maxima veikalos tika veikta pastiprināta kontrole, Rīgas pilsētas būvvalde pērnā gada decembrī Mežciema jaunbūvē atklāja vairākas nepilnības. Toreiz būvobjektā nebija atrodams ne autoruzraudzības žurnāls, ne būvskrūvju montāžas savienojumu kvalitātes kontroles rezultāti. Attīstītājiem un būvniekiem tika uzdots sakārtot trūkstošos dokumentus, lai pēc tam vērstos būvvaldē ar iesniegumu par būves gatavību nodošanai ekspluatācijā. Kā Neatkarīgā noskaidroja būvvaldē, laiks, līdz kuram bija jāprecizē dokumentācija, ir atkārtoti pagarināts līdz 7. februārim. Diemžēl paskaidrot to, kas notiek ar dokumentāciju, nespēj arī Maxima pārstāvji. Visa komunikācija ar SIA Homburg Bikernieku Propertiesi notiekot caur epastu, un vienīgais uzvārds, kas zināms attīstītāju pusē, ir lietuvietis Arturs Šuķis (Arturas Šukys). Arī Neatkarīgās jautājumi viņam ir palikuši bez atbildes.
Iedzīvotāji noguruši karot
Tiesa, slikta aura ir ielikta jau pašos šī objekta pamatos. 2012. gada augustā SIA Homburg Bikernieku Properties saņēma būvatļauju uzsākt tirdzniecības centra celtniecību. Taču drīz vien apkārtējo namu iedzīvotāji sāka celt trauksmi, jo milzīgo būvi tika plānots uzcelt tieši zem viņu logiem, turklāt – bez publiskās apspriešanas. Toreiz trīs Mežciema iedzīvotāji, tostarp Aleksandrs Vališevskis, būvatļauju apstrīdēja tiesā, tādējādi saskaņā ar likumdošanu iesaldējot milzīgo projektu.
Veselu gadu iedzīvotāji burtiski karoja ar būvniekiem. Lai iedzīvotāji atteiktos no savas prasības tiesā, esot tikušas sūtītas gan draudu vēstules, gan iesaistīta policija un solīti kukuļi. Tomēr, kad pret iedzīvotājiem nelīdzēja nedz iebiedēšana, nedz pielabināšana, SIA Homburg Bikernieku Properties mēģināja savas problēmas risināt ar politiķu rokām. Proti, Neatkarīgā jau vēstīja, ka investori meklēja atbalstu gan caur Tieslietu ministriju, gan caur Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, gan arī caur tā brīža Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski. Visu toreiz notiekošo
A. Vališevskis atceras kā murgu: «Man vairs nav ne laika, ne spēka. Atmetu ar roku. Esmu sev atradis citu mājvietu, jo veselība tomēr dārgāka.» Kungs ir pārcēlies uz dzīvi ārpus Rīgas.
Apstākļi kavē
Šobrīd, kad vietējie iedzīvotāji ir nolikuši ieročus, lielveikalam šķietami vairs nebūtu šķēršļu sākt darbību. Sākotnēji veikalu tika plānots atvērt jau decembrī, taču toreiz grandiozos plānus iztraucēja būvvaldes konstatētās nepilnības dokumentācijā. Pēc tam gaisā sāka virmot jautājums arī par drošību. Proti, ēku Mežciemā ir būvējusi SIA Selva būve, un, pēc būvvaldes uzskatiem, šie būvnieki bija pieļāvuši vairākus pārkāpumus veikala Maxima būvniecībā Imantā. Turklāt Mežciema lielveikala projektētājs ir SIA Arhitektu firma Kubs, kas izstrādāja arī Zolitūdes projektu – daudzstāvu namu un lielveikalu, kura jumta iegruvumā dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk