ASV karavīri Latvijā ieradīsies tūkstošos
Militāro amatpersonu piesardzīgie izteikumi par drošības stiprināšanu Baltijas valstīs beidzot iegūst lietišķāku veidolu.
Runa ir par ASV karavīru vienību – tā dēvēto Stryker brigade – ātras reaģēšanas, augstu tehnoloģiju un moderna bruņojuma brigādes izvietošanu Latvijas teritorijā. Militārajā terminoloģijā brigāde nozīmē lielu armijas vienību, kurā dienē 1000 līdz pat 8000 kareivju. Salīdzinājumam jāmin, ka mūsu pašu profesionālajā armijā ir ap 4000 karavīru. Vadoties pēc Latvijas aizsardzības mērogiem, amerikāņi grasās atsūtīt uz šejieni veselu armiju un nometināt to faktiski uz pastāvīgu dzīvi. Interneta enciklopēdija Vikipēdija, atsaucoties uz 2014. gada datiem, vēsta, ka Stryker brigade veido vairāk nekā 300 vieglās kaujas mašīnas Stryker, ko iespējams transportēt ar lidmašīnām, un 4509 karavīri.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts NRA.lv apstiprina, ka patiešām – amerikāņi apsver iespēju rotēt savas armijas brigādes Eiropā un tas varētu attiekties arī uz Latviju: «Bet vai tas nozīmē visu brigādi vai tikai daļu; cik lielu un uz cik ilgu laiku; kā tas viss izskatīsies – to visu mēs vēl runāsim.» Līdz šim izskanējis, ka rotācijas periods varētu būt gads, J. Sārts min, ka tikpat labi iespējams daļējs karaspēka nometinājums – pusgadu tas ir te, pusgadu citur. Šobrīd tās esot tikai spekulācijas. Sarunas turpinoties Pentagona līmenī, bet gala lēmumu par ASV spēkiem Latvijā pieņems ASV prezidents. Taujāts, cik drīz stratēģiskā partnera armija varētu ierasties, valsts sekretārs lēš, ka «gads un uz augšu». Šis esot vidēja termiņa drošības risinājums, savukārt īstermiņā atbilde uz notikumiem Krimā būs intensīvāka gaisa patrulēšana un biežākas mācību operācijas ar daudzskaitlīgāku sabiedroto piedalīšanos.
Patīk tas vai biedē, ASV bruņoto spēku apmešanās Latvijā būs ļoti nozīmīgs notikums, jo pēc neatkarības atgūšanas un Krievijas armijas aiziešanas svešas valsts karaspēks Latvijā pastāvīgi nav uzturējies. Skaitļi gan varētu būt desmitkārt mazāki. Vēsturnieks un padomju militārās vēstures pētnieks Ilgonis Upmalis stāsta, ka 1990. gadā Latvijā atradās 50 000 padomju karavīru. Ja nebūtu Ukrainas notikumu, sabiedrība ļoti piesardzīgi vērtētu arī amerikāņu iespējamo ierašanos. Taču Krima esot radikāli mainījusi situāciju, un arī pats I. Upmalis labprāt redzētu ASV karaspēku Latvijā. «Šie karavīri ir ASV pilsoņi, un, ja Latvijai ar Krieviju sāktos kaut kāda šļura, ASV nāktu viņus aizstāvēt,» spriež vēsturnieks. Tātad sava daļa aizsardzības atlēktu arī latviešiem. Krievijai gan tas nepatiktu. «Vismaz sākumā noteikti būs bļaušana, ka ASV ir atnākušas pie Krievijas robežas. Bet mums Krievija un tās radītais apdraudējums visu laiku ir blakus!»
Pie Ukrainas Krievija ir izvietojusi 80 000 karavīru. Ja tikpat daudzi grasītos šķērsot Latvijas robežu, mūsu spēki būtu pieticīgi pat komplektā ar ASV atsūtīto armiju. Taču Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš par svarīgāku uzskata Krievijai šādi aizsūtīto ziņu – ja Krievija uzbrūk, te jau ir NATO teritorija, un Latvija arī tās divas dienas līdz lielāku palīgu atnākšanai spēj noturēties.
Iemesls, kāpēc Latvijā no visām dalībvalstīm varētu dislocēties tieši ASV karaspēks, nevis, piemēram, NATO vienības rotācijas kārtībā, kā tas jau notiek Baltijas debesīs, ir prozaisks. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs J. Sārts skaidro: «Objektīvi spriežot, neviena cita armija NATO sastāvā nav gatava šādiem risinājumiem. ASV jau kopš Otrā pasaules kara beigām ir uzturējušas savu karaspēku Vācijā, Itālijā un citur. Citas valstis šādu praksi nav realizējušas.
Vēl par tēmu:
Nedēļa iesāksies ar saulainu un siltu laiku
Aizvadītajā nedēļas nogalē anticiklons Latvijā atnesa siltu, saulainu un sausu laiku, un arī jaunā darba nedēļa iesāksies ar līdzīgiem laika apstākļiem, gaisam daudzviet iesilstot līdz...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeima uzdod Ministru kabinetam izvērtēt, vai alkohola aizlieguma slieksni paaugstināt līdz 21 gada vecumam
Saeima ceturtdien, 6. martā, nolēma uzdot Ministru kabinetam izvērtēt, vai būtu atbalstāma alkohola iegādes un lietošanas aizlieguma sliekšņa paaugstināšana līdz 21 gada vecumam. Saeima...
Lasīt tālākNedēļas nogalē gaidāms silts laiks bez nokrišņiem
Nedēļas nogalē Latvijas teritorijai no dienvidiem pietuvosies anticiklons, atnesot siltu un sausu laiku, bet jau jaunās nedēļas sākumā pastiprināsies ciklona ietekme - debesis aizklās mākoņi,...
Lasīt tālākSiliņas valdībā darbu uzsāk jaunie ministri
Ceturtdien, 6. martā, Saeima izteica uzticību un Ministru kabineta locekļu amatā apstiprināja izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi, labklājības ministru Reini Uzulnieku un satiksmes...
Lasīt tālākValdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākAizsardzības ministrija attīstīs bezpilota lidaparātu pretdarbības jeb pretdronu risinājumus
Aizsardzības ministrija noslēgusi trīs pētniecības un izstrādes (Research and Development, R&D) līgumus bezpilota lidaparātu pretdarbības attīstībai, turpinot mērķtiecīgu nacionālo...
Lasīt tālākLembergs ironizē par faktu, ka Augulis neesot pienācīgi risinājis demogrāfijas problēmas
Politiķis Aivars Lembergs ironiski komentēja labklājības ministra Ulda Auguļa nomaiņu valdības “restarta” procesā. "Tikko no amata nometa Auguli. Neesot pienācīgi risinājis demogrāfijas...
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālāk