Alimentu nemaksātājus grib kārt pie kauna staba
Latvijā valsts šogad maijā maksāja uzturlīdzekļus 27 645 vecāku – parādnieku vietā. Naudas izteiksmē tie bija 1 881 792 eiro. Kopš nodibināts Uzturlīdzekļu garantiju fonds (UGF), tas ar dažādiem līdzekļiem cenšas panākt, lai tēvi un mātes savus bērnus tomēr uzturētu paši. Arī tad, ja nedzīvo kopā, arī tad, ja bērns aug bez viena vai otra vecāka. Tomēr uzturlīdzekļu nemaksātāji joprojām ir, un viņu parāds valstij sasniedz simts miljonus eiro. Tādu skaitli kolēģiem nosauca Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.
Pašlaik tā dēvētajiem alimentu parādniekiem jau ir noteikti vairāki apgrūtinājumi. Piemēram, viņiem var liegt iespēju brīvi rīkoties ar nekustamo īpašumu, var apķīlāt kapitāldaļas. Laika gaitā ir izskanējuši vēl citi ierosinājumi, kā cīnīties ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Daži no tiem uzskatāmi par «darba variantu», citi ir ieguvuši vai varētu iegūt reālu izmantojumu. Savulaik tika izteikta ideja neļaut nemaksātājam izbraukt no valsts. Tāda sankcija ir spēkā Krievijā. Bija arī iecere parādniekam liegt iziet tehnisko apskati automašīnai. Vienkāršoti izsakoties, kamēr nesamaksā parādu, tikmēr lai dzīvo bez mašīnas. Vai arī bankām un nebanku sektoram darīt zināmu informāciju par šādiem parādniekiem, lai varētu izvērtēt, vai viņiem (ne)izsniegt kredītu. Pašlaik izskatīšanā ir ierosinājums par publisku kaunināšanu. Kā lai citādi nodēvē likuma grozījumus, kuros paredzēts izveidot publiski pieejamu datubāzi ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem?
UGF Juridiskās nodaļas vadītāja Baiba Valentinoviča NRA.lv saka – pašlaik Latvijas Vēstnesī publicē to personu vārdus, uzvārdus un personas kodu, kas nav deklarējuši dzīvesvietas adresi. Likumā noteikts, ka UGF administrācijai, pieņemot lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksāšanu, par to jāpaziņo parādniekam. Ja viņa dzīvesvieta nav zināma, tad paziņojumu par izmaksas sākšanu publicē Latvijas Vēstnesī. Taču šajā sarakstā netiek uzrādīti visi pārējie parādnieki, kur nu vēl izvērtēts, vai tie ir ļaunprātīgi nemaksātāji vai, ja tā var teikt, dažādu apstākļu upuri. Tieslietu ministrijas sagatavotie Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumi paredz, ka UGF administrācija savā mājaslapā drīkstētu publiskot ziņas par parādnieku, ja tam piekritīs otrs no vecākiem, kā arī ja parādnieks nebūs I vai II grupas invalīds. Datus ik mēnesi aktualizēs. Maksātāju datus izņems, no jauna atklāto nemaksātāju – ievietos. Datu publiskošanas mērķis ir bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšana, lai veicinātu vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus, kā arī veicinātu atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi arī citās jomās, piemēram, biznesa darījumos. Tāpēc grozījumos paredzēts izveidot publiski pieejamu datubāzi, kurā tiktu ietverti ļaunprātīgie uzturlīdzekļu nemaksātāji, proti, tādi, kuri ir spējīgi pildīt savas saistības, bet to nedara.
B. Valentinoviča informē, ka, piemēram, iecere ierobežot autovadītāju tiesības nav aizmirsta. Pirms apmēram mēneša šis ierosinājums atkal izcelts saules gaismā, bet virzības pagaidām nav. Pašlaik ir apzināti tie uzturlīdzekļu nemaksātāji, kuriem ir autovadītāja apliecība. UGF mērķauditorija ir salīdzinoši neliela – apmēram 5000 uzturlīdzekļu nemaksātāju. Izmaksas, lai šo ieceri īstenotu, tomēr būtu pārāk lielas, tāpēc diez vai ir lietderīgi izlietot valsts naudu, lai atpakaļ saņemtu mazāku summu. Uzturlīdzekļu prasītājiem, iespējams, ar laiku gaidāmi patīkamāki jaunumi, kas atvieglos pašreizējās procedūras. Sīkāk UGF administrācija par to pagaidām nestāsta.
Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 1. panta 3. punktu parādnieks ir vecāks, kuram ar tiesas nolēmumu noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam un kurš nepilda tiesas nolēmumu vai pilda tiesas nolēmumu, bet nenodrošina to minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu noteicis Ministru kabinets.
Ja tiesas piespriestos uzturlīdzekļus bērnam maksā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija vecāka vietā, viņš ir parādā valstij, un šim parādam noilguma nav. Parāda piedziņu jebkurā laikā varēs vērst pret parādnieka pensiju un jebkādiem cita veida ienākumiem, mantu, mantojumu u.tml.
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālākAptauja: 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieki padara cilvēkus laimīgākus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem,...
Lasīt tālākAptauja: 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu
Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina...
Lasīt tālāk