Eksperti: pozitīvām pārmaiņām valstī ir nepieciešama plašāka sabiedrības organizētība
Lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas Latvijā, ir jāveicina plašāka sabiedrības organizētība un iedzīvotājiem aktīvāk jāiesaistās savu pašvaldību un valsts politiskajos procesos. Iedzīvotāji nepietiekami izmanto savas tiesības uzzināt un izmantot Eiropas Savienības (ES) sniegtās iespējas. Tā Liepājā secināja eksperti Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā „Latvietis Eiropas Savienībā”.
Ar Liepājas iedzīvotājiem diskusijā tikās politikas centra „EuroCivitas” direktors Viktors Makarovs, SKDS Sociāli politisko pētījumu projektu direktore Ieva Strode, mākslinieks Igo un diskusijas vadītājs Igors Šuvajevs. Diskusijas mērķis bija diskutēt par mūsu tautas kā vienotas valsts iespējām ES, par paveikto un tieši pretēji neizdarīto, lai Latvija ne tikai tuvinātos ES vidējam līmenim mums nozīmīgās jomās, bet arī, lai radītu un noturētu pašiem savu unikālu pozīciju pārējo ES valstu vidū.
Pirms 20 gadiem, atgūstot neatkarību, valstī būtiski mainījās „spēles noteikumi” praktiski visās jomās, gan politikā, paredzot daudz plašākas tiesības cīnīties par savu interešu ievērošanu, gan ekonomikā, daudzas jomas nododot brīvā tirgus pārziņā, gan kultūrā, daudz lielāku uzmanību pievēršot sabiedrības organizētībai un savstarpējai tolerancei. Šodien ES mums piedāvā dažādus instrumentus, lai veicinātu šos procesus ceļā uz pozitīvām pārmaiņām, tomēr to apgūšana ir atkarīga no mūsu sabiedrības organizētības un no individuālas iniciatīvas.
Ieva Strode: „Patiess prieks par Liepājas diskusijas laikā satiktajiem uzņēmīgajiem cilvēkiem un viņu interesi par Latvijas vietu Eiropā. Diskusijās izskanēja, ka iedzīvotāji iesaistās gan politiskajā, gan kultūras dzīvē, organizējas un raksta projektus. Vēlu šīs aktivitātes turpināt, attīstīt, un, galvenais, nezaudēt interesi un dūšu. Minētās aktivitātes vēl vairāk veicinātu ciešāka iedzīvotāju un organizāciju sadarbība – gan savā starpā, gan ar pašvaldības, valsts un ES struktūrām.”
Viktors Makarovs: „Pēc Politiskā centra EuroCivitas veiktā pētījuma datiem apmēram trešdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir vairāk zaudējuši, nekā ieguvuši, Latvijai iestājoties ES. Šāda attieksme pārsvarā tiek pamatota ar valsts ekonomiskajām problēmām, pie kurām, spriežot objektīvi, ES nav vainojama. Latvijas iedzīvotāji nereti pauž skeptisku attieksmi pret ES kā politisku kopienu, pastāv neticība solidaritātei starp ES dalībvalstīm. Šāda attieksme ir saprotama, taču tā ir jāmaina uz konstruktīvāku: dalība Eiropas Savienībā ir būtisks instruments Latvijas iedzīvotāju interešu realizēšanai. Iedzīvotājiem ir jāizrāda lielāka iniciatīva un jācīnās par savām iespējām arī Eiropas mērogā.”
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Lembergs: Valdība nerūpējas par valsti
Valdība neko nedara, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos, uzskata partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Runājot par to, ko valdība piedāvā...
Lasīt tālākLembergs: Lielbritānija ignorē manas cilvēktiesības
Lielbritānija pakļāvusi sankcijām bijušo Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, liecina Lielbritānijas oficiālās valdības informācijas vietnē publicētā ziņa. Komentējot...
Lasīt tālākSaeima atbalsta efektīvāku nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu
Lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu efektīvu nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu un īstenošanu, tostarp cīņā pret terorismu un tā finansēšanu, Saeima ceturtdien, 10.oktobrī,...
Lasīt tālākIesaldē politisko partiju finansējumu
Saeima “iesaldē” politisko partiju finansējumu, paredz ceturtdien, 26.septembrī, pieņemtais grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Šīs izmaiņas rosināja Saeimas...
Lasīt tālākLembergs: ukraiņiem mēs varam palīdzēt, bet paši sev nē – vai tas nav nožēlojami?
Gar Latvijas–Baltkrievijas robežu pabeigta žoga izbūve gandrīz 145 kilometru garumā. Līdz šī gada beigām vēl turpināsies nepieciešamās infrastruktūras, tostarp patruļtaku, laipu un...
Lasīt tālākLatvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā
Latvijas šogad trešā militārā atbalsta pakotne Ukrainai būs aptuveni 40 miljonu eiro apjomā, un tajā būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni,...
Lasīt tālākAS vēršas prokuratūrā un gatavo lēmumu par “airBaltic” pamatkapitāla samazināšanu apturēšanu
Nesaņemot atbildes par sabiedrības ieguldīto līdzekļu atgūšanu, APVIENOTAIS SARAKSTS (AS) vēršas prokuratūrā un gatavo Saeimas lēmumu par tālāko darbību ar “airBaltic” pamatkapitāla...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija: vēlētāji būs jāinformē, ja priekšvēlēšanu aģitācijā izmantots mākslīgais intelekts
Priekšvēlēšanu aģitācijā būs jānorāda, ja tās tapšanā izmantots mākslīgais intelekts, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3.septembrī, otrajam lasījumam...
Lasīt tālākLembergs: Ja “Latvijai un Ventspilij” turpinās būt pie varas un es būšu atbalstīts no vēlētāju puses, es to procesu uzraudzīšu
Es jūtos gandarīts, ka varu strādāt piezemētākā režīmā, kādā neesmu dzīvojis 35 gadus, intervijā Ventas Balss sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Šī gada maijā bija man svinīgs...
Lasīt tālākZZS aicina valdību un Saeimu lemt par Jelgavas novada domes atlaišanu
Ievērojot politiskās kaislības, kas var aizēnot pašvaldības funkciju izpildi, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) sadarbības partnerus aicinās diskutēt par Jelgavas novada domes atlaišanu. ZZS...
Lasīt tālāk