Apkures kari sākušies
Ažiotāža pirms apkures sezonas sākuma atgādina iebiedēšanas taktiku, diemžēl cīņa ar parādniekiem atkal tiek atstāta pašplūsmā – ar to jātiek galā pašvaldībām un siltumpiegādes un ražošanas uzņēmumiem, kā nu kurš uzskata par iespējamu, pieņemamu un efektīvu. Aptauja liecina, ka 70 procentus ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju uztrauc augstie apkures tarifi. Diemžēl mierinājuma vārdus viņiem nedzirdēt – šoziem par siltumu maksāsim vēl vairāk.
Valstiskā mērogā parādnieku problēma netiek risināta pēc būtības, joprojām bez izmaiņām atstāti likumi, kuri varētu sakārtot šo problēmu. Pašvaldību vadītāji ir ierosinājuši, ka parādus par siltumenerģiju varētu piedzīt bezstrīdus kārtībā, kā arī ļaut iekasēt parādus par komunālajiem pakalpojumiem un ēkas pārvaldīšanas maksājumus pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.
Latvijas galvaspilsētā norēķini par patērēto siltumenerģiju bažas nerada, jo uzņēmumam Rīgas siltums (RS) par 2010./2011. gada apkures sezonu kopumā samaksāti 95,5 procenti rēķinu. Tiesa, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, rēķinu apmaksa tagad bijusi vidēji par 0,5 procentpunktiem zemāka. Tomēr pēdējās nedēļās iedzīvotāji parādus nomaksā aktīvāk, jo RS ik gadu pirms apkures sezonas uzsver, ka parādnieki dzīvos bez siltuma.
Rīdzinieki tiešām var neuztraukties, jo Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotā informācija liecina, ka citviet situācija ir nesalīdzināmi dramatiskāka: Daugavpilī parādi par siltumenerģiju ir par 57 procentiem, Jūrmalā – par 24, Rēzeknē – par 20 un Jēkabpilī par 19 procentiem lielāki nekā pirms gada.
Mālpils novadā informācija par parādniekiem tika publicēta bezmaksas informatīvajā izdevumā. Piemēram, augusta numurā norādīts gan katras mājas kopējais parāds un summa, kas vēl jāmaksā, lai ēkai pieslēgtu apkuri, gan arī konkrētu dzīvokļu parādi. Mēneša laikā iedzīvotāji norēķinājušies cītīgāk, un nu jau apkuri iespējams pieslēgt deviņām mājām (augustā – tikai trim).
Novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs saka – joprojām iedzīvotājiem ir uzkrāti arī ilgtermiņa parādi, bet pašvaldība ir pretimnākoša un prasa maksāt tikai par aizvadīto apkures sezonu, turklāt – 95%. Ilgtermiņa parādus mēģina atgūt tiesiskā ceļā. Viņš cenšas savaldīt dusmas, runājot par parādnieku problēmu: «Var jau pārmest, ka dzīvokļu numuri un adreses norādītas, bet vispār jau cilvēks dzīvo uz zemes un viņu arī tā var identificēt! Kāpēc jācieš tiem, kuri maksā?»
Engures novada pašvaldība izvēlējusies nemaksātājus trenkāt, izmantojot parādu piedzinējus. Šādi gan vēršas pret tiem, kuru parādu apjoms ir palielinājies. Notiekot arī pārrunas par atmaksas grafiku ar tiem iedzīvotājiem, kuru parādi ir ļoti lieli.
Savukārt kāda Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (DzĪKS) valdes priekšsēdētāja Neatkarīgajai atzina, ka parādnieku radītos zaudējumus iespējams segt no rezerves fonda. Pie tiesu izpildītājiem jau atrodas 12 lietu, bet nemaksātāju vidū ir vēl astoņu dzīvokļu īpašnieki. Ne velti ir izvirzīta prasība pēc apkures parādu piedziņas bezstrīdus kārtībā, kas paātrinātu šo procesu. DzĪKS vadība 6. jūlijā iesniegusi tiesā prasību pret nemaksātāju, bet to izskatīs tikai 2012. gada 26. novembrī. Dzīvokļa īpašnieks iekrājis 1000 latu parādu, pēc gada tas būs divreiz lielāks un to maksās pārējie ēkas iedzīvotāji. Taču parādnieku no dzīvokļa izlikt nevar, turklāt miteklis pieder bankai, jo ņemts hipotekārais kredīts.
LPS nākusi klajā ar informāciju, ka vairāk nekā 40% iedzīvotāju nevar laikus samaksāt par siltumu. Aģentūra TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT septembra sākumā veikusi pētījumu un atklājies, ka 70 procentus ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem satrauc apkures augstie maksājumi.
Apkures maksājumu griesti vēl nebūt nav sasniegti. A. Lielmežs uzsver, ka dabasgāzes un elektrības cenu kāpums jau sadārdzināja apkuri. Cilvēkiem nāksies paskaidrot, kāpēc siltuma cenas augs vēl – elektrības un izejvielu cenas ir galvenie nosacījumi, kāpēc šoziem par apkuri maksāsim vairāk. A. Lielmežs rēķina, ka ar 1. janvāri apkures maksa pieaugs par 15–20%.
Viņš ir nobažījies, ka cilvēki sāks atteikties no centrālapkures, jo Enerģētikas likums to atļauj darīt. Mālpilī tādu nav daudz, līdz šim – apmēram 30 dzīvokļu īpašnieki. «Ieliks krāsniņas un kurinās, bet kaimiņiem par centrālapkuri būs jāmaksā vairāk,» norūpējies ir A. Lielmežs.
Oktobrī RS Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā plāno iesniegt jauno siltumapgādes tarifu projektu, kas paredz 2–3 procentu pieaugumu par vienu megavatstundu, Neatkarīgajai jau iepriekš sacīja RS Informācijas daļas vadītāja Linda Rence. Uzņēmums nevēlas ilgāk maksāt akcīzes nodokļa starpību iedzīvotāju vietā, kā to dara pašlaik. Jaunie siltumenerģijas tarifi galvaspilsētā varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk