• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
03/10/2011, Kategorija: Ekonomika

Eiropas Savienība jau trīs gadus regulē viesabonēšanas tarifus mobilo sakaru tīklos, reizi gadā pazeminot maksimāli pieļaujamo tarifu. Jaunākās izmaiņas stājās spēkā pirms diviem mēnešiem. Kopš viesabonēšanas regulas ieviešanas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) Latvijā nav konstatējusi būtiskus regulas pārkāpumus.

Bez pārkāpumiem

SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane gan atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad mobilo sakaru operatori ir publicējuši nepilnīgu informāciju vai arī lietotāji pirms pakalpojumu izmantošanas nav iepazinušies ar informāciju par pakalpojumu uzskaiti viesabonēšanā, kas ir pieejama operatoru mājaslapās vai zvanot uz izziņu tālruņiem, tomēr būtisku pārkāpumu nav bijis. SPRK divas reizes gadā apkopo datus par Latvijas lietotāju viesabonēšanā saņemtajiem pakalpojumiem un apkopoto informāciju nosūta Eiropas Komisijai. ES digitalizācijas programmā ir noteikts, ka 2015. gadā pilnībā jālikvidē lielās atšķirības starp iekšzemes un viesabonēšanas likmēm.

Tarifu atšķirības

Kopš 1. jūlija visā ES maksa par zvanu, atrodoties ārzemēs, nedrīkst pārsniegt 35 eirocentus minūtē bez PVN, maksa par ienākošo zvanu – 11 eirocentus minūtē. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem, atrodoties ārzemēs kādā no ES dalībvalstīm, zvans uz Latviju nedrīkst maksāt dārgāk par 0,30 lati minūtē (ar PVN), savukārt ienākošo zvanu cenas griesti saskaņā ar ES regulējumu ir 0,10 lati minūtē (ar PVN). Arī īsziņas sūtīšana, atrodoties ārzemēs, ikvienam mobilo telefonu lietotājam nedrīkst pārsniegt 10 santīmus minūtē (ar PVN). Visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori, stājoties spēkā jaunajam regulējumam, apgalvoja, ka ir samazinājuši viesabonēšanas tarifus, un atsevišķos gadījumos pat vairāk, nekā prasa ES.

Taču īstenībā Zelta zivtiņas (ZZ) klientiem, atrodoties kādā ES dalībvalstī, sarunas maksā 0,34 latus. Tas ir krietni dārgāk nekā ES regulā noteiktie griesti un arī vairāk nekā Tele2 solītais viesabonēšanas tarifs – 0,29 lati minūtē.

Tele2 sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Māliņa Neatkarīgajai skaidroja, ka ZZ klienti, atrodoties kādā citā ES valstī, īstenībā nemaksā vairāk kā ES regulā noteiktie griesti un Tele2 solītais, jo, iegādājoties ZZ sākuma vai atjaunošanas komplektu, klients saņem bonusu un kredīts tiek papildināts. «Pieņemsim, ka klients ir papildinājis ZZ numuru par Ls 0,99. ZZ numuram tiek pieskaitīts bonuss – 0,36 lati. Atrodoties EEZ valstī, klients ar šādu kredīta atlikumu – 1,35 latiem –- varētu veikt zvanus uz citu EEZ valsti un norunāt gandrīz 4 minūtes. Taču reāli klients ir iztērējis tikai Ls 0,99, ko ir samaksājis par kredīta papildināšanu. Tātad vienas minūtes cena zvanam EEZ robežās klientam izmaksāja aptuveni 0,24 latus minūtē,» sacīja E. Māliņa.

Arī SPRK šajā gadījumā nesaskata regulas pārkāpumu, jo kā skaidroja D. Reihmane, regula nosaka faktiskās pakalpojumu tarifu vērtības, un tās nav pārsniegtas.

Runā biežāk

Vienlaikus Tele2 dati liecina, ka pēdējo mēnešu laikā, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, Latvijas iedzīvotāji viesabonēšanas pakalpojumus Vācijā un Zviedrijā lietojuši gandrīz par 20% vairāk, savukārt Liebritānijā par piektdaļu mazāk. «Viesabonēšanas pieaugums Vācijā, visticamāk, skaidrojams nevis ar biežāku Latvijas iedzīvotāju ceļošanu, bet darba tirgus atvēršanu šajā valstī. Tāpat, iespējams, šogad iedzīvotāji priekšroku dod darba meklējumiem Zviedrijā, nevis Lielbritānijā, kas izskaidro viesabonēšanas patēriņa tendences,» Neatkarīgajai teica Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. Pēc viņa vērtējuma, Latvijas iedzīvotāji viesabonēšanas pakalpojumus visaktīvāk izmanto vasaras mēnešos, īpaši jūlijā un augustā, kas tradicionāli ir ierastais atvaļinājumu un atpūtas laiks. Pēc sarunu apjoma iedzīvotāju populārākie ceļojumu un biznesa galamērķi šogad ir bijuši Vācija, Lietuva, Zviedrija, Lielbritānija un Igaunija.

Arī SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) klientu vidū populārākie galamērķi ir bijuši Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstis, kurās pakalpojumus šogad jau ir izmantojis katrs trešais LMT lietotājs. Pēc lietotāju veikto zvanu ilguma vispopulārākās šogad ir bijušas mūsu kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva, kā arī Lielbritānija, Krievija, Vācija, Baltkrievija, Neatkarīgajai atklāja LMT Starpoperatoru pakalpojumu daļas vadītājs Normunds Lapoško.

LMT apkopotā informācija liecina, ka viesabonēšanu šā gada nepilnos 9 mēnešos ir izmantojuši 40% no LMT lietotājiem un ik gadu lietotāju skaits pieaug. Šajā laikā katrs desmitais lietotājs vismaz reizi ir izmantojis viesabonēšanas pakalpojumu.

Savukārt Bite Latvija rīcībā esošā informācija liecina, ka, atrodoties ārzemēs, šovasar Bite klienti runājuši divreiz vairāk nekā pagājušā gada vasaras mēnešos. «Ļoti populārs to klientu vidū, kas brauc uz ārzemēm, ir izmaksu kontroles pakalpojums, ko piedāvā Bite. Protams, klientiem drošāk ļauj justies arī tarifi, kas viesabonēšanā ir kļuvuši zemāki, īpaši tajās valstīs, kur ir Bite partnera Vodafone tīkls,» Neatkarīgajai teica Bite Latvija klientu apkalpošanas vadītāja Oksana Stankeviča. Šovasar Bite klientu vidū populārākās valstis bijušas Lietuva, Vācija, Lielbritānija un arī Igaunija.

Avots: nra.lv

518 skatījumi




Video

Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro

13/12/2024

Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...

Lasīt tālāk
Video

Ilmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?

29/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...

Lasīt tālāk
Video

Santa Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm

29/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...

Lasīt tālāk
Video

Ārvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu

25/10/2024

Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro

24/10/2024

Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...

Lasīt tālāk
Video

Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies

23/10/2024

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...

Lasīt tālāk
Video

Saeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta

22/10/2024

Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...

Lasīt tālāk
Video

VK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai

18/10/2024

Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...

Lasīt tālāk
Video

FM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos

17/10/2024

Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...

Lasīt tālāk
Video

Juridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos

16/10/2024

Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...

Lasīt tālāk