Kāpostu cena kritusi par 52%
Liellopu gaļa, sviests, kviešu milti, cukurs un griķi Rīgas veikalos trešajā ceturksnī ir kļuvuši dārgāki, savukārt dārzeņi lētāki, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe gan uzsver, ka pārtikas produktu cenas Rīgas veikalos šā gada trešajā ceturksnī ir bijušas stabilas un lielākajai daļai pārtikas produktu cenas salīdzinājumā ar otro ceturksni bijušas bez būtiskām izmaiņām, tomēr atsevišķi produkti ir kļuvuši dārgāki. Šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni cenas visvairāk ir palielinājušās liellopu gaļai, broileriem, atsevišķiem ekskluzīviem jogurtiem, sviestam, kviešu miltiem, cukuram un griķiem. Cenu pieaugums šiem produktiem ir bijis no 5 līdz 12 procentiem. Savukārt cenas šajā periodā visvairāk ir samazinājušās visu veidu dārzeņiem un kartupeļiem, vistu stilbiņiem, pilnpienam un atsevišķiem jogurtiem. Vislielākais cenu samazinājums ir bijis galda bietēm par 61% un galviņkāpostiem par 52%.
«Dārzeņiem cenas samazinājās ļoti būtiski, jo bija ienākusies jaunā dārzeņu raža, kas šogad ir daudz lielāka nekā iepriekšējā gadā. Daudzas valstis pat prognozē dārzeņu un kartupeļu pārpalikumu. Savu darbu pie zemās cenas paveica arī ecoli baktērijas skandāls, kas mazināja uzticību dārzeņiem un līdz ar to arī samazināja patēriņu. Tāpat Krievijas aizvērtā robeža Eiropas dārzeņu ražotājiem lika meklēt papildu tirgus, kur savu saražoto lēti pārdot. Vidēji dārzeņu cenas ir samazinājušās par trešdaļu,» skaidroja I. Gulbe. Pēc viņas teiktā, gaļas cenu pieaugumu veicinājusi dārgā lopbarība un citu resursu cenu palielinājums un pieprasījuma pieaugums pasaules tirgū. «Griķu un cukura cenu kāpums šajā periodā nav attaisnojams ar cenu tendencēm ne vietējā, ne pasaules tirgū. Tuvākajā laikā vajadzētu sekot vairāku pārtikas produktu cenu samazinājumam, bet to varētu arī apslāpēt mazumtirdzniecības apjomu pieaugumi iepriekšējos mēnešos. Tas varētu neveicināt vēlmi samazināt produktu cenas,» bilda I. Gulbe.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk