Iekšlietu ministrija vērš uzmanību uz iekšlietu dienestu ēku kritisko stāvokli
26.augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja un konceptuāli atbalstīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu, virzot to jauno politikas iniciatīvu izskatīšanai, “Par Iekšlietu ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu nekustamā īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanai”, kurā izklāstīta informācija par pašreizējo situāciju Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas, uzturēšanas, apsaimniekošanas un uzskaites nodrošināšanas jomā un šīs funkcijas nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apmēru 2015.gadā un turpmākajiem gadiem.
Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis, valsts sekretāre I.Pētersone-Godmane, kā arī Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ē.Ivanovs valdību informēja un vizuāli demonstrēja prezentāciju par Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo ēku kritisko stāvokli, no kurām lielākā daļa pēdējos 20 gadus nav remontētas un no kurām lielākā daļa būvētas 19. un 20.gadsimta sākumā, līdz ar to tām steidzami nepieciešami avārijas remontdarbi. Arī Valsts darba inspekcija ir vērsusi uzmanību uz atsevišķu Valsts policijas iecirkņu kritisko stāvokli un brīdina ministriju par šo iecirkņu slēgšanu. Viskritiskākajā stāvoklī šobrīd atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēkas, taču arī citu Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu telpām nepieciešami steidzami uzlabojumi un risinājumi.
Kā uzsvēra valsts sekretāre I.Pētersone–Godmane, iekšlietu dienestu darbinieku darba apstākļu uzlabošana ir un būs viena no Iekšlietu ministrijas prioritātēm.
Arī iekšlietu ministrs R.Kozlovskis norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā Iekšlietu ministrijas budžetā nav bijusi paredzēta remontdarbu finansēšana, kā rezultātā no vairāk nekā 2000 ministrijas valdījumā un lietošanā esošajām ēkām atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Par to, cik kritiskos apstākļos strādā iekšlietu dienestu darbinieki, iekšlietu ministrs personīgi ir pārliecinājies, dodoties reģionālajās vizītēs uz iekšlietu dienestiem. Līdz ar to, kā uzsvēra R.Kozlovskis, runa nav par ēku kompleksu attīstību un sakārtošanu vai uzlabošanu, bet par avārijas stāvokļa novēršanu esošajās dienesta ēkās, lai tajās vispār būtu iespējams uzturēties un strādāt.
Lai segtu Iekšlietu ministrijas valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas, uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus, 2015.gadā un arī turpmāk ik gadu Iekšlietu ministrijas budžetā papildu nepieciešami 1 062 054 eiro, no kuriem 483 450 eiro nepieciešami avārijas remontiem, bet 501 743 eiro nepieciešami būvniecības darbiem, savukārt 76 861 eiro vajadzīgi trīs amata vietu uzturēšanas izdevumu segšanai.
Iekšlietu ministrijas ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras valdījumā esošo objektu un pārņemto saistību skaits uz 2014.gada 1.janvāri ir pieaudzis apmēram septiņas reizes no centralizācijas procesa sākuma 2012.gadā, bet pēc centralizācijas procesa pabeigšanas tas būs pieaudzis gandrīz deviņas reizes.
Savukārt sakarā ar to, ka Iekšlietu ministrija atbilstoši MK 2013.gada 16.septembra rīkojumam Nr.416 “Par ilgtermiņa saistībām Iekšlietu ministrijai depo ēku būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai” paredzējusi realizēt desmit investīciju projektus jaunu depo būvniecībā vai esošo rekonstrukcijā, Nodrošinājuma valsts aģentūras funkciju izpildei nepieciešams palielināt izdevumus 2015.gadā un turpmāk ik gadu, paredzot finansējumu trīs projekta vadītāju atlīdzībai, jo aģentūras rīcībā šobrīd nav resursu šādu amata pienākumu veikšanai.
Vēl par tēmu:
No 2025. gada ieviestas stingrākas prasības ārvalstu darba spēka piesaistei
2025. gada 1. janvārī stājas spēkā stingrākas prasības ārvalstu darba spēka piesaistei, lai mazinātu darbaspēka nepietiekamības nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā pēc desmit mēnešu pārtraukuma atgriežas izaugsme
Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi 2024. gada novembrī pirmo reizi pērnā gada vienpadsmit mēnešu laikā uzrādīja pieaugumu +0,3% apmērā pret 2023. gada novembri, liecina...
Lasīt tālākLielākos zaudējumus apdrošināšanas klientiem 2024. gadā radījuši ugunsgrēki un dabas stihijas
Šogad Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši dažādas likstas – sākot no zādzībām ceļojumos un smagām auto sadursmēm ar meža dzīvniekiem līdz pat vētrās nopostītiem mājokļiem....
Lasīt tālākIzrāviens 2025. gadā: laiks investēt un inovēt Baltijā
2025. gada perspektīva liecina par atjaunotu optimismu un ekonomikas izaugsmi, kurai nepieciešama cieša sadarbība starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru. Kādas tendences mums ir iezīmējis...
Lasīt tālākFM: Mazumtirdzniecība sāk pieaugt straujāk
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šā gada novembrī palielinājies par 2,7% pret pērnā gada novembri, kas ir lielākais pieaugums pēdējo divu gadu laikā, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālākKā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākKo ņemt vērā pensiju 3. līmeņa dalībniekiem, tuvojoties gada beigām
Tuvojoties gada izskaņai, ierasti novērojams pieaugums pensiju 3. līmeņa iemaksu apjomā. Latvijas Bankas dati rāda, ka arī pērn gada beigās veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā bija...
Lasīt tālākSEB grupa vienkāršos juridisko struktūru Baltijā
SEB grupa pieņēmusi lēmumu juridiski apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Lai stiprinātu savu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību,...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk