Ar skaidru naudu norēķinās mazāk
Neskatoties uz to, ka SEB bankas un pētījuma aģentūras Gfk veiktā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju ar karti apmaksā līdz 90% savu ikdienas pirkumu un 62% iedzīvotāju ir pat divas maksājumu kartes, Latvijas Bankas dati liecina, ka joprojām lielākoties maksājumu kartes tiek izmantotas, lai ar tām no bankomāta izņemtu skaidru naudu.
Salīdzinot pēdējo sešu gadu pirmo pusgadu datus, vislielākais naudas apgrozījums ar maksājumu kartēm bija 2008. gadā – tad ar kartēm kopumā tika veikti pirkumi par 590,6 miljoniem latu, savukārt skaidrā naudā izņemti 1,9 miljardi latu. Arī šā gada pirmajā pusē tendence ir bijusi līdzīga – norēķiniem par pirkumiem ar karti iztērēti 498,6 miljoni latu, skaidrā naudā no kartes izņemti 1,4 miljardi latu. Savukārt ārzemēs pēdējo divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji kartes izmantojuši galvenokārt pirkumu apmaksai, skaidras naudas izņemšana no bankomātiem ir bijusi mazāk pieprasīts pakalpojums.
Arī SEB bankas statistika liecina, ka klienti arvien aktīvāk izmanto e-pakalpojumu priekšrocības. Pirkumi, kuri tiek veikti ar maksājuma kartēm, pārsvarā ir lieli pirkumi, kuru summa ir lielāka par 350 latiem – 73% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un 19% skaidrā naudā. Tāpat maksājumu kartes bieži tiek izmantotas norēķiniem ārvalstīs – attiecīgi 56% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un 25% skaidrā naudā. Interesanti, ka, arī veicot neplānotus un impulsīvus pirkumus, iedzīvotāji vairākumā gadījumu izmanto maksājuma kartes – 67% no šādiem pirkumiem tiek veikti ar maksājumu karti un tikai 29% skaidrā naudā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākPopulārais Rīgas bārs “Sapņi un Kokteiļi” svin 15 gadus
Viens no Rīgas populārākajiem bāriem un izklaides vietām “Sapņi un Kokteiļi” svin savu 15. jubileju un ielūdz uz svinībām jau šo sestdien, 12.aprīlī, Rīgā, Blaumaņa ielā 32. Pasākumā...
Lasīt tālākLSKA: Brīvprātīgajā darbā vajadzētu vairāk iesaistīt augstas raudzes profesionāļus
“Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) iesaistījusies brīvprātīgā darba popularizēšanā starp LSKA ietilpstošo senioru organizāciju biedriem visā Latvijā. Brīvprātīgais darbs...
Lasīt tālākAtlaiž “airBaltic” vadītāju Martinu Gausu
Neuzticību Gausam akcionāru sapulces laikā pauda Satiksmes ministrija. 2025. gada 7. aprīlī notika Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” kārtējā akcionāru sapulce, kurā...
Lasīt tālākLBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālāk