VZD: Aptuveni 8% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder SIA ar ārvalstu kapitālu
Pēc juridiskā statusa 2% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder zemnieku saimniecībām, 14% – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), 84% – fiziskām personām, valstij un pašvaldībām, informē Valsts zemes dienests, kas, atbildot uz sabiedrības interesi par lauku zemes tirgus situāciju Latvijā, sagatavojis paplašinātu lauku zemes tirgus pārskatu.
Analizējot lauksaimniecības zemes pircējus un pārdevējus – zemnieku saimniecības un SIA, secināts, ka aptuveni pusi zemes, kas ir SIA īpašumā (8% no minētajiem 14%), kontrolē ārvalstu kapitāls pamatā no Zviedrijas, Vācijas un Dānijas.
Savukārt pēc pircēju komercdarbības veida starp SIA aptuveni vienu trešo daļu zemes pērk ar lauksaimniecību saistīti komersanti. Līdzīgu lauksaimniecības zemes apjomu pērk arī mežsaimnieki, savukārt atlikušo trešdaļu aptuveni vienādās daļās sadala ar nekustamo īpašumu vai finanšu darbību saistīti pircēji un SIA, kuru komercdarbība nav saistīta ne ar lauksaimniecību, ne mežsaimniecību.
Analizējot lauksaimniecības zemes pārdevēju struktūru, vērojams, ka aptuveni 10% lauksaimniecības zemes varētu būt pirkta ar mērķi tālākai pārdošanai. Šo pārdevēju (SIA) darbības virziens ir saistīts ar nekustamo īpašumu vai finanšu pakalpojumiem. Šādām SIA pieder aptuveni 2% lauksaimniecības zemes platības.
Latvijā 2013. gada beigās darbojās sešpadsmit lielās lauku saimniecības – tādas, kam pieder zemes platības, kas ir lielākas par 2000 hektāru. Pēc kapitāla izcelsmes nedaudz vairāk nekā puse jeb 56% šo saimniecību pieder īpašniekiem ar Latvijas kapitālu. Savukārt 44% pieder SIA ar ārvalstu kapitāla izcelsmi – pārsvarā no Zviedrijas un Dānijas.
Tāpat pārskatā dažādos griezumos analizēti 2013. gadā saņemtie atbalsta maksājumi un to ietekme uz vērtību. Tieši atbalsta maksājumi ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas paceļ lauksaimniecības zemes tirgus vērtību, un tie tirgus vērtības bāzes līmeni var paaugstināt līdz pat 1000 EUR par hektāru.
Pārskatā sniegtas atbildes uz jautājumiem, kāds ir tirgū nonākušo saimniecību lielums, kas ir zemes pircējs – zemes apstrādātājs vai starpnieks, kas ir aktīvākie tirgus dalībnieki, kā darījumu cenu ietekmē komercdarbības virziens un citiem.
Pārskatā analizēta informācija tikai par lauku zemes daļu – lauksaimniecības zemi. Informāciju par meža zemēm pārskats nesniedz. Tajā izmantota Dienesta rīcībā esošie Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati, kā arī Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta un Lauku atbalsta dienesta informatīvie resursi.
Ar pārskatu var iepazīties šeit.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk