Lauku saimniecības kļūst lielākas
2013. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 ha, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 ha, liecina 2013. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti. Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk – LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23,0 ha 2013. gadā), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha izmantotās LIZ.
2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkst. jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).
Pērn Latvijā bija 2074,6 tūkst. ha LIZ, no kuras 1877,8 tūkst. ha bija izmantotā LIZ. Izmantotās LIZ platības ir pieaugušas par 81,5 tūkst. ha jeb 4,5%, salīdzinot ar 2010. gadu. No izmantotās LIZ platības 1207,5 tūkst (64,3%) aizņēma aramzeme, 650,8 tūkst. ha (34,7%) – pļavas un ganības, 13 tūkst. ha (0,7%) – piemājas dārzi, 6,5 tūkst. ha (0,3%) – ilggadīgie stādījumi. Lielākās izmantotās LIZ platības bija Vidzemes reģionā, savukārt lielākās aramzemes platības bija Zemgales reģionā, un lielākās pļavu un ganību platības – Latgales reģionā.
2013. gadā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekoja 14,8 ha aramzemes, kas bija par 1,4 ha vairāk nekā 2010. gadā. Lielākās aramzemes platības vidēji vienā lauku saimniecībā bija Zemgales un Kurzemes reģionā – attiecīgi 23,6 ha un 21,1 ha. Pērn Latvijā 35,6 tūkst. saimniecību, kuru aramzemes platība ir mazāka par 5 ha, apsaimniekoja 4,2% no kopējās aramzemes platības. Savukārt 3,9 tūkst. saimniecību ar aramzemes platību virs 50 ha apsaimniekoja 74% no kopējās aramzemes platības.
Salīdzinot ar 2010. gadu, pērn pieauga vidējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā, lai gan lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecību īpatsvars samazinās.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk