Zaudējumi piensaimniekiem katru mēnesi ir aptuveni 9 miljoni eiro
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini liecina, ka Krievijas embargo dēļ samazinātās piena iepirkuma cenas Latvijas piena ražotājiem – lauksaimniekiem – rada zaudējumus 7 līdz 9 miljonu eiro apmērā katru mēnesi.
LLKC iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka Latvijā piena ražošanas pašizmaksa ir vidēji 27 eiro centu par kg piena. Jāuzsver, ka šis ir vidējais rādītājs, jo piena pašizmaksa katrā saimniecībā ir atšķirīga un ir diapazonā no 22 līdz 35 eiro centiem par piena kg, atkarībā no saimniecības lieluma un darba efektivitātes. Taču piena iepirkuma cenas kritums no vidēji 27 eiro centiem par kg augustā uz vidēji 22 eiro centiem par kg oktobra sākumā iespaido katras piena saimniecības ekonomisko dzīvotspēju.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis norāda: „Pagaidām neizskatās, ka situācija piena tirgū Latvijā ātri varētu uzlaboties, tādēļ varam teikt, ka šis ir izšķirošs brīdis nozares turpmākai eksistencei. Pie pašreizējām piena iepirkuma cenām saimniecības ilgāk par sešiem līdz desmit mēnešiem izvilkt nespēs. Ja situācija nemainīsies un nozarei netiks sniegta palīdzība, pastāv liela iespēja, ka daļa piena ražotāju likvidēs ganāmpulkus līdz nākamā gada ziemas periodam.”
Šobrīd izskanējusi neoficiāla informācija, ka Eiropas Komisija plāno piešķirt 20 miljonus eiro Krievijas embargo radīto zaudējumu kompensācijai Baltijas reģionam un Somijai. Šāda palīdzība vērtējama kā ļoti pieticīga. Turklāt pagaidām nav informācijas, kad, kam un kā šāds kompensācijas varētu tikt piešķirtas.
M.Cimermanis turpina: „Ir nesaprotama lēnā darbošanās uz ES “komandtiltiņa” un pilnīgi miglā tītie palīdzības mehānismi reāli krīzē cietušajām valstīm.”
Līdz šim palīdzību Latvijas piena ražotājiem sniegta tikai nacionālā līmenī – piešķirti seši miljoni eiro ciltsdarbam piena lopkopībā, sedzot līdz 70% jeb līdz 46 eiro no izmaksām, kas saistītas ar šķirnes govs produktivitātes kontroles testiem. Šodien valdība vērtē vēl 7,9 miljonu eiro liela finansējuma piešķiršana ciltsdarba maksājumiem.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk